Skatīt visus krājuma priekšmetus

Novembra mēneša krājuma priekšmets

07.11.2020

Alūksnes muzeja krājuma novembra mēneša priekšmets – Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrības karogs. ANM – 21223.

1920.- 30. gados par Latvijas lauksaimniecības attīstību un modernizāciju rūpējās Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība. Pēc K. Ulmaņa apvērsuma tā zaudēja pašpārvaldes brīvību un tika pakļauta Lauksaimniecības kameras uzraudzībai, bet 1936. gadā – likvidēta. Centrālbiedrības funkcijas pārņēma Latvijas Lauksaimniecības kamera. 1936. gadā tika izdots likums par lauksaimniecības biedrību dibināšanu katrā pagastā, apvienojot līdz tam pastāvējušas dažādu nozaru biedrības. Tādējādi visos pagastos tika nodibinātas apvienotas lauksaimniecības biedrības ar vairākām sekcijām, piemēram, zemkopības, lopkopības, būvniecības, mājturības. Faktiski katrā pagastā tika izveidota neliela lauksaimniecības kameras filiāle.

Saimnieciskā dzīve Alsviķos 1930. gadu nogalē.

Par saimniecisko dzīvi Alsviķos 1930. gadu beigās Latvijas Lauksaimniecības kameras izdevumā “Valkas apriņķis. Dzīve un darbs” ziņas apkopojis Alsviķu pagasta vecākais un lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs Ādolfs Leimanis: “Zeme pagastā ne visai auglīga, jo stipri kalnaina un kalnu nogāzes avotainas, sevišķi nelabvēlīgas ziemas sējumiem. Pagastā atrodas viena no lielākām pienotavām Malienā –  Alsviķa piensaimnieku sabiedrība. Par piena labuma pacelšanu pagastā rūpējas divas lopkopības pārraudzības biedrības. Pagasta robežās atrodas arī spirta dedzinātava, kas pārstrādā lielus daudzumus kartupeļu. Patērētāju biedrība apgādā lauksaimniekus ar minerālmēsliem, lauksaimniecības mašīnām un citām vajadzīgām precēm. (..) Jau nodibināta arī jaunā lauksaimniecības biedrība, kas radījusi lauksaimniekos dzīvu interesi. Par biškopības pacelšanu rūpējas biškopības biedrība, kurai arī pieder nekustams īpašums. Pagastā vēl darbojas mašīnu koplietošanas biedrība, krājaizdevu sabiedrība un savstarpējā apdrošināšanas biedrība, kura apvieno visus pagasta lauksaimniekus.”

Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrības svinīgā atkāšana.

Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrība ar valdes sēdekli Alsviķu pagastā kā bezpeļņas biedrība reģistrēta Rīgas apgabaltiesas reģistra nodaļā 1937. gada 12. janvārī, savukārt tās svinīgā atkāšana notika 1937. gada 3. oktobrī “Strautiņos”, bibliotēkas biedrības telpās. Pasākumu ievadīja mazpulka ražas apskate, kam sekoja lauksaimniecības biedrības svinīgā atklāšana ar dievkalpojumu, kuru noturēja mācītājs G. Kņezs-Kņezinskis. Pēc tam sekoja biedrības priekšsēdētāja Ā. Leimaņa pārskats par biedrības dibināšanas gaitu, Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvja runa, valdes un revizījas komisijas locekļu un mazpulka dalībnieku svinīgā solījuma nodošana, ilggadīgo laukstrādnieku un mazpulka dalībnieku godalgošana. Lauksaimniecības biedrību atklāšanas svētkos sveica Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvis, Alsviķu pašvaldības pārstāvis E. Bite, 6. klasīgās pamatskolas pārzinis A. Akmentiņš, aizsargu nodaļas priekšsēdētājs T. Osis, piensaimniecības biedrības pārstāvis J. Ādamsons, lopkopības pārraudzības biedrības pārstāvis V. Mednis, 71. mazpulka vadītājs J. Ruciņš un citi viesi. Svētkus noslēdza saviesīgais vakars.

Savukārt lauksaimniecības biedrības karoga iesvētīšana notika 1940. gada 13. maijā, Vasaras svētkos. To organizēja Alsviķu aizsargu nodaļa un lauksaimniecības biedrība, Valsts vienības svētku ietvaros. Pasākuma laikā notika Alsviķu lauksaimniecības biedrības karoga iesvētīšana un pasniegšana, Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvja priekšlasījums, teātra izrāde 3 cēlienos “Divas laimes”, kā arī saviesīgais vakars.

Biedrības darbs.

Biedrības mērķis bija sniegt jaunāko informāciju un zināšanas par efektīvu saimniekošanu, veicināt lauksaimnieku kopdarbības formas, organizēt  zemnieku saimniecību apgādi ar lauksaimniecības mašīnām, darbarīkiem, šķirnes sēklām, šķirnes lopiem un minerālmēslojumiem.

Alsviķu lauksaimnieku biedrības sekmīgākai darbībai tika noorganizēts iecirkņu uzticības vīru tīkls, sadalot pagastu 23 rajonos. Lauksaimniecības biedrības ietvaros darbojās 4 sekcijas – mežkopības, mājturības, lopkopības un biškopības, kopā apvienojot 140 biedrus.

1940. gada periodikā var lasīt, ka mežkopības sekciju vadīja mežsargs K. Priedītis, un tās mērķis bija apmežot nederīgas zemes, kā arī apkopot datus par iepriekšējo gadu stādījumiem. Mājturības sekciju vadīja I. Ģērmane ar palīdzēm – V. Bērziņu un E. Krūmu. 1930. gadu nogalē sekcija rīkoja dažādus kursus un priekšlasījumus. Lopkopības sekciju vadīja lauksaimnieks V. Mednis. Sekcijas ietvaros tika noorganizētas 5 pārraudzības grupas. Īpaša vērība tika pievērsta mājlopu sugu un ražības uzlabošanai, tādēļ ierīkotas stacijas, kā arī organizētas lopu apskates saimniecībās. Biškopības sekciju vadīja lauksaimnieks K. Aulis. 1939. gadā šīs sekcijas darbības ietvaros tika rīkoti priekšlasījumi un apskates saimniecībās, kā arī savāktas vecās bišu šūnas.

Divreiz gadā – pavasarī un rudenī  lauksaimniecības biedrība organizēja sarīkojumus. Notika arī citas aktivitātes. Piemēram, 1939. gadā  biedrībai bija 1 padomes un 9 valdes sēdes, tika rīkota ekskursija uz Latvijas piecgadu sasniegumu skati un lauksaimniecības izstādi Jelgavā. Pēc biedrības ierosinājuma tika nodibināta arī spirta kopdedzinātavas sabiedrība.  Biedrība no Alūksnes virsmežniecības nomāja kūdras purvu un 1940. gadā bija paredzēta arī kūdras ražošana.

Pēc Latvijas okupācijas kameru sistēma tika likvidēta un lauksaimniecības biedrību un kooperatīvu darbs pārtraukts.

 

Izmantotie materiāli: Alūksnes muzeja krājums; Malienas Ziņas, Nr. 640. 07. 10. 1937; Valdības Vēstnesis, Nr. 20. 26. 01. 1937; Sētā un Druvā, Nr. 23. 07. 06. 1940.; Valkas apriņķis. Dzīve un darbs. Latvijas Lauksaminiecības kameras izdevums. R: A-S Zeme, 1937. gads.

Uzgaidiet... loading