Skatīt visus krājuma priekšmetus

Septembra mēneša krājuma priekšmets

11.09.2020

Alūksnes muzeja septembra mēneša krājuma priekšmets- 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstu burtnīca matemātikā. ANM- 14177/3.

Ir sācies jaunais mācību gads un durvis pēc vairāku mēnešu attālinātā mācību procesa  atkal vērušas Latvijas skolas, lai skolēniem nodrošinātu mācības klātienē. Mūsdienu mācību process, lai arī citādāks un jaunu pieredzi nesošs, tomēr saglabājis arī klasiskās  un “nedigitālās” vērtības, piemēram, burtnīcu un zīmuli, tādēļ septembrī par Alūksnes muzeja krājuma priekšmetu esam izvēlējušies 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstus matemātikā, kas pildīti 20. gadsimta 30. gados.

Izglītībai Latvijā vienmēr bijusi nozīmīga loma. Alūksnē skolu pirmsākumi datējami ar 17. gadsimta beigām, kad šeit ieradās mācītājs, literāts un pedagogs Ernsts Gliks, kurš, atbalstot Zviedrijas izglītības reformu, dibināja skolas latviešu un krievu bērniem, rūpējās par skolotāju sagatavošanu, domājams, sastādīja arī latviešu ābeci.

Strauju uzplaukumu izglītība piedzīvoja pirmās Latvijas Republikas laikā. Tolaik likums noteica, ka Latvijas pilsoņiem no sešiem līdz sešpadsmit gadiem obligāti jāmācās mājmācībā vai pirmsskolā, pamatskolā un papildus skolā. Pamatskolas dalīja divās pakāpēs: I pakāpes- četras klases un II pakāpes- vēl divas klases. Mācību turpinājums bija neobligātajās vidusskolās, arodskolās un augstskolās.

Jāatzīmē, ka Alūksnē 1920. gadā par I pakāpes pamatskolu tika pārveidota 1900. gadā dibinātā ministrijas skola, savukārt par II pakāpes- draudzes skola. 1927. gadā abas šīs skolas tika apvienotas pilsētas sešklasīgajā pamatskolā. Alūksnē darbojās arī humanitārā profila vidusskola, kurā varēja apgūt šādus mācību priekšmetus: ticības mācību un ētiku, latīņu valodu, vācu valodu, izvēles valodu (angļu, franču vai krievu), matemātiku, ķīmiju, dabas zinātnes, ģeogrāfiju, vēsturi, psiholoģiju, loģiku, zīmēšanu un dziedāšanu.

Ar 1929. gadu Latvijas vispārizglītojošas vidusskolas pārdēvēja par ģimnāzijām. Zināms, ka laikā no 1921. līdz 1934. gadam Alūksnē ģimnāziju absolvēja 544 audzēkņi.

Krasas pārmaiņas izglītības sistēma piedzīvoja 1930. gados. Pēc 1934. gada apvērsuma tika pieņemts  likums par tautas izglītību, kas akcentēja valsts un pašvaldības pienākumu audzināt jaunatni nacionālistiskā garā (īpaši latviešu valodas  un vēstures mācīšanā). Tika ieviestas arī citas izmaiņas, piemēram, 1. klasē tika uzņemti  skolēni no astoņu gadu vecuma (līdz tam par gadu jaunāki), par vienu gadu tika pagarināts ģimnāziju, tehnikumu un komercskolu kurss, ticības mācība bija noteikta visās obligātajās un neobligātajās skolās, bez latīņu valodas noteikta tikai viena svešvaloda, papildus mācību stundām piedāvāti dažādi pulciņi (piemēram, vēstures, Jaunatnes Sarkanā Krusta), pastiprināta nozīme tika veltīta militārajai mācībai, aktualizēta mazpulku, gaidu un skautu kustība. Izglītības ministrijai bija jāizstrādā plāns skolu ēku pārbūvēm un jaunceltnēm. Tā ietvaros tika ieplānota arī ģimnāzijas būve Alūksnē.  Kopumā Latvijas valsts pastāvēšanas 20 gados bija uzbūvētas 373 jaunas, bet pārbūvētas - 587 skolu ēkas.

Lai arī tolaik izglītībā izteikti bija jūtama autoritārā režīma ideoloģijas uzspiešana, sasniegtie rezultāti Latviju izvirzīja vadošajās vietās Eiropā. Vēl jāatzīmē, ka 1930. gadu nogalē Latvijā darbojās 2229 dažādas mācību iestādes, mācījās 288 000 audzēkņi un  strādāja 13 357 skolotāji. Darbojās arī četras valsts augstskolas, kuru studentiem izveidoja valsts stipendiju fondu. Fonds deva iespēju spējīgiem jauniešiem gūt akadēmisko izglītību. Studentu īpatsvara ziņā Latvija bija pirmajā vietā Eiropā.

(Avoti: Alūksnes muzeja krājums un pētniecības materiāli par skolu vēsturi; Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads. “LZA Vēstis”, 2014; Līcis, J. “Skola neatkarības gados”. Malienas Ziņas, 2000. gada 11. jūlijs. Valdības Vēstnesis, 1934. gada 17. jūlijs, Nr. 156.)

Uzgaidiet... loading