Jūlija mēneša krājuma priekšmets

15. jūlijā apritēs 110 gadi, kopš dzimis izcilais soļotājs Ādolfs Liepaskalns, tādēļ par Alūksnes muzeja jūlija mēneša krājuma priekšmetu izvēlēta bronzas medaļa (ANM 4018), kuru sportists izcīnījis 1937. gada 12. septembrī Latvijas meistarsacīkstēs 25 kilometru soļošanā. Cīņā par Latvijas meistara titulu šajās sacensībās piedalījās četrpadsmit soļotāji. Starts tika dots Latvijas Sporta Biedrības (LSB) laukumā, no kura sportistiem pa Vidzemes šoseju bija jādodas līdz Baložiem un atpakaļ. Pārliecinošu uzvaru sacensībās guva soļotājs R. Krauliņš, tam sekoja P. Zeikats, bet kā trešais finišu sasniedza Ā. Liepaskalns.

Ādolfs Liepaskalns dzimis 1910. gada 15. jūlijā Trapenes pagasta “Lipšos”/ “Lāriņos” Kārļa un Martas Liepaskalnu ģimenē. Mācījies Karvas Kaktiņu un Jaunlaicenes Kantora skolās, vēlāk apguvis kurpnieka amatu Rīgā. 1920. gados Ā. Liepaskalna ģimene pārcēlusies uz dzimtas īpašumu Karvā, kur uz vienas pūrvietas zemes uzcelta dzīvojamā māja “Avotenes”. No 1932. līdz 1933. gadam Ā. Liepaskalns dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā Gulbenē, pēc tam Alūksnē, kur uzsācis treniņus soļošanā, iedvesmojoties no Latvijā strauji plaukstošā soļošanas sporta un soļotāju sasniegumiem.

Par saviem dzīves mērķiem un iecerēm Ā. Liepaskalns savā autobiogrāfijā  savulaik rakstījis: “Jau no mazotnes esmu kaldinājis sevī devīzi, lai būtu mērķis, pēc kura alkt mūžīgā cīņā. Neesmu apveltīts ar labu ķermeņa uzbūvi, jo agri man ir uzbrukušas daudz un dažādas slimības, tomēr ar manu labo gribu- būt veselam- ir uzvarētas visas vājības. Jau no mazotnes un skolas gados ļoti jo ļoti jūsmoju par vokālo mūziku, un mērķis bija tikai viens- kļūt dziedonim, bet nelaime- difterīts, kuru biju pārcietis smagā formā, pilnīgi laupīja manu balsi. Jau no bērnības man bija tieksme pēc kaut kā lielāka, un veidot pašam savu personību. Pats arvien esmu mācījies neprasīt no citiem palīdzību. Bērnībā man bija arī tieksme uz straujām kustībām, lai gan ar fiziskām spējām no dabas nebiju labi apveltīts, tad tomēr vasarā ganu gaitās ļoti patikās skriet, lēkt un vienmēr soļot un soļot, fantazēt un tēlot, cik jauki būtu iet un iet- visai zemeslodei apkārt. Pamazām šī doma manī auga arvien vairāk un vairāk.”

Ar 1934. gadu Ā. Liepaskalns sācis piedalīties soļošanas sacensībās, pirmos ievērojamos rezultātus uzrādot Karvas sporta svētkos. Gūtie panākumi motivējuši Ā. Liepaskalnu intensīvi trenēties īsākās un garākās distancēs katru dienu. Ja starp dienas darbiem neatlicis brīvs laiks, viņš soļojis arī mēness gaismā. Pateicoties mērķtiecībai, neatlaidībai un treniņiem, sekojuši daudzi Latvijas un arī pasaules mēroga sasniegumi. Piemēram, 1935. gadā sportists ieguvis otro vietu Vidzemes meistarsacīkstēs 3000 metru distancē, trešo vietu Latvijas olimpiādē 50 kilometru distancē, 1937. gadā- otro vietu Latvijas izlases kandidātu pārbaudes sacensībās pirms sacīkstēm ar Zviedriju 10 000 metru distancē. Turpmākajā periodā sekojis sportista karjeras ziedu laiks. 1938. gadā viņš ieguvis pirmo Latvijas čempiona medaļu un uzstādījis pasaules rekordu 25 un 30 kilometru distancēs, vairākkārt guvis uzvaras  PSRS meistarsacīkstēs 50 kilometru soļošanā, 1951. gadā sacīkstēs uzstādījis sešus Latvijas, sešus PSRS un trīs pasaules rekordus. 1965. gadā labojis pasaules rekordu, piedaloties veterānu sacensībās, 1970. gadā Latvijas meistarsacīkstēs nosoļojis 70 kilometrus. Ieraksti Ā. Liepaskalna dienasgrāmatā apliecina sportista nopietno attieksmi un mīlestību pret soļošanu līdz viņa mūža pēdējām dienām. 1972. gada 16. septembrī soļotājs piefiksējis pēdējo labāko rezultātu 5 kilometru distancē ar laiku 27:59.

Ādolfs Liepaskalns mūžībā devies 1972. gada 26. septembrī savas dzimtas mājās “Avotenēs”.

(Izmantotie avoti: Alūksne muzeja krājuma un pētniecības materiāli, Polis J. “Ādolfa Liepaskalna mūža soļi”. Alūksne: Selja, 2010.