Jūnija mēneša krājuma priekšmets

2015. gadā, veicot arheoloģiskos izpētes darbus arheologa Ulda Kalēja vadībā, Alūksnes Pilssalā, Livonijas ordeņa pils rietumu korpusa vietā, tika atrasts Īrijas "lielgabalu" jeb lielais vara šiliņš, kara nepieciešamības nauda. Visdrīzāk monēta savulaik piederējusi kādam karavīram, kurš devies karot uz Marienburgu. Pēc arheoloģiskās izpētes darbu beigšanas atradums tika nodots Alūksnes muzeja krājumā. Savukārt 2019. gada nogalē šo izcilo un Latvijas arheoloģiskajā materiālā reti sastopamo monētu restaurēja metāla izstrādājumu restauratore Ieva Baļļa.

Monēta kalta 1689. gada februārī Anglijas karaļa Džeimsa II laikā. Džeimss II Stjuarts Anglijas tronī kāpa 1685. gadā, taču drīz vien vairums Parlamenta deputātu nonāca karaļa opozīcijā. 1688. gadā “Slavenās revolūcijas” laikā apvērsuma rezultātā Džeimss II tika gāzts, un tronī nāca viņa znots Orānijas Vilhelms (Viljams III). Džeimss II uz laiku rada patvērumu Francijā, kura neatzina šāda valsts apvērsuma leģitimitāti, un jau 1689. gadā ieradās Īrijā, kas bija saglabājusi tam uzticību. 1690. gadā, pēc kaujas pie Boinas pret Viljamu III, Džeimsa II karaspēks cieta sagrāvi un viņam nācās pamest Lielbritāniju.

Anglijas karalis Džeimss II kara nepieciešamības naudu izmaksāja algotņiem par cīņām pret Orānijas Vilhelmu. Ja Džeimss II šajā karā būtu uzvarējis, tad Īrijas lielais vara šiliņš tiktu apmainīts pret sudraba naudu. Vēl jāatzīmē, ka monēta datēta pēc Jūlija kalendāra, kad jaunais gads tika skaitīts, sākot no marta. Savukārt pēc Gregora kalendāra datējums būtu 1690. gada februāris.