Skatīt visus krājuma priekšmetus

Februāra mēneša krājuma priekšmets

11.02.2020

Alūksnes muzeja mēneša krājuma priekšmets – petrolejas lampa

Februārī Alūksnes muzeja krājuma priekšmeta goda vietā ceļam petrolejas lampu, kas lietota pirmās brīvvalsts laikā Zeltiņu pagasta “Voguriņu” mājās. Senais gaismeklis muzeja krājumā pieņemts 1977. gadā.

Senlatvieši ikdienas darbus centās pakārtot saules ceļam, līdz ar to vakaros pietika ar skala vai sveces gaismu. Sveces bija ērtāks un labāks apgaismes līdzeklis, taču dārgāks, tieši tādēļ tās biežāk dedza svētkos, bet skalus- ikdienā. Latvijā skalu un sveču gaismu zemnieki izmantoja līdz pat 19. gadsimta beigām, trūcīgākās saimniecībās- vēl arī 20. gadsimtā. Jāatzīmē, ka sveces pildīja ne tikai praktisku, bet arī simbolisku lomu. Februāris latviešu kalendārā jau izsenis atzīmēts kā sveču mēnesis, un tas iesākās ar Sveču dienu. Mūsu senči uzskatīja, ka šajā laikā lietām svecēm piemīt īpašs spēks.

Pamazām Latvijā skalu un sveču gaismu aizstāja praktiskāki apgaismes līdzekļi. Pētījumos par apgaismes ierīcēm Latvijā var lasīt, ka, piemēram, Rīgā 19. gadsimta pirmajā pusē apgaismošanai lietoja galvenokārt eļļas lampas, kuras izstaroja 3 sveču stipru gaismu. Savukārt 19. gadsimta vidū un otrajā pusē dažu pilsētas ēku iekštelpu un ielu apgaismošanā izmantoja gāzes lampas, kuras izstaroja 12-15 sveču stipru gaismu. 19. gadsimta astoņdesmitajos gados ar gāzes lampām sāka konkurēt petrolejas lampas. Šajā laikā amerikāņu petroleju nomainīja lētā Krievijas petroleja, un gāzes apgaismojuma piekritēju skaits strauji kritās.

Lai gan 1879. gadā Rīgā tika iedegta pirmā elektriskā spuldzīte, un 20. gadsimta sākumā elektrifikācijas process sākās arī Alūksnē, tomēr daudzos namos galvenais apgaismes avots joprojām bija petrolejas lampa. Pat 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados nomaļākos lauku apvidos apgaismojums ar petrolejas lampu nebija nekas neparasts.

ANM 6940

Uzgaidiet... loading