Skatīt visus krājuma priekšmetus

Janvāra mēneša krājuma priekšmets

02.01.2020

Janvāra mēneša krājuma priekšmets

Šodien aprit 100 gadi kopš 1920. gada 2. janvārī Alūksne ieguva pilsētas tiesības, tāpēc Alūksnes muzeja mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam aktīvā politiskā darbinieka, vēlākā pilsētas galvas, Kārļa Šteinera atmiņas. Tās vēsta, ka pirmie soļi ceļā uz pilsētas statusa iegūšanu sperti jau 1917. gadā, kad Kārlis Šteiners devās uz Pēterburgu pie iekšlietu ministra Nosova.

Tolaik Alūksnē norisinājās aktīva kultūras, saimnieciskā un sabiedriskā dzīve, darbojās dažādas biedrības un bija vairākas reliģiskās draudzes, intensīvi notika pilsētas plānveida apbūve un infrastruktūras attīstība, iedzīvotāju skaits bija pārsniedzis divus tūkstošus. Tātad bija sasniegti visi valsts noteiktie pilsētas statusa iegūšanas pamatkritēriji. Tomēr sākotnēji vietējās politiķu aprindās nebija vienprātības un Kārļa Šteinera brauciens nenesa tūlītējus rezultātus. Viņa atmiņās vēstīts:“1917. gada vasarā jūlijā braucu uz Pēterburgu pie Iekšlietu ministra Nosova, lai izgādātu Alūksnei pilsētas tiesības. Kantorī Alūksnē bija sapulce, lielie vīri balsoja, lai paliek pie pagasta, kā Raue, Grosmans, Zake un citi, pavisam bija četrdesmit četri. Pilsētas gribētāji bija kādi septiņpadsmit. Mūsu pusē bija trumpis- Roberts Ķelle. Nebija neviena, kas brauc uz Pēterburgu, nāca mani pierunāt ģimnāzijas direktors Polfanders ar skolotāju Viktoru Eglīti, bija tāds skolotājs Eiduks un skolotāja Blūmentāls. Galu galā ļāvos pierunāties, bija no Blūmentāls viss sagatavots. Apmetos Severnaja viesnīcā, uzmeklēju Iekšlietu ministriju Apraksina pilī, tumša, starp būvēm iespiesta. Man jau ar nebija lāga drēbju mugurā. Ar mētelīti, tāpat-  neizģērbies, runāju ar Iekšlietu ministru Nosovu. Tas tūlīt noprasīja, kur apmeties. Severnajā. Būšot jāgaida pāris nedēļas, saku, ka nav iespējams tik ilgi gaidīt, nu tad ziņu dabūšot caur Valkas komisāru.”

Mērķis tika sasniegts dažus gadus vēlāk, 1920. gada 2. janvārī, kad Ministru Kabineta sēdē tika pieņemti noteikumi par pilsētas tiesību piešķiršanu Alūksnes miestam. Sēdē piedalījās Ministru prezidents K. Ulmanis, ārlietu ministrs Z. Meierovics, iekšlietu ministrs A. Bergs, finanšu ministrs Dr. R. Erhards, tirdzniecības un rūpniecības ministrs K. Bušs, satiksmes un darbu ministrs T. Hermanovskis, izglītības ministrs Dr. K. Kasparsons, tieslietu ministrs K. Pauļuks, zemkopības ministrs A. Kalniņš, apgādības ministrs J. Blumbergs, valsts kontrolieris P. Mincs, iekšlietu ministra biedrs Fr. Trasuns, protokolētājs- Valsts kancelejas direktors D. Rudzītis. Alūksnes pilsētas Glika pamatskolas pārzinis E. Millers 1938. gada 27. janvāra ''Malienas Ziņās'' rakstīja: '' 1920. gada 2. janvārī Alūksnes miestam piešķīra pilsētas tiesības. Lēmums apstiprināts no Ministru Prezidenta K. Ulmaņa un Iekšlietu Ministra Berga. 6. un 9. februāra Alūksnes pilsētas padomes un valdes sēdē tika pārrunāts un izlemts pilsētas robežu jautājums. Padome un valdes uzstādīja sekojošu Alūksnes pilsētas robežu līniju, kas minēts protokolā: ''No tās vietas, kur Alūksnes- Kolberģa ceļš pieiet vistuvāk pie ezera, skaitot no Alūksnes puses, no tiltiņa, taisnā līnijā uz bijušo Pullana krogu, šosejas malā; no Pullana kroga taisnā līnijā uz Dores muižu, kuras ēkas paliek ārpus robežas; no Dores muižas gar Lielciemiešu un Celinsku robežām līdz Alsviķu lielceļam, pa kuru uz Alūksnes pusi līdz ceļam, kurš iegriežas Laurencenē; no turienes taisnā līnijā uz krustceļiem pie bijušās pareizticīgo baznīcas vietas; no pēdējā taisnā līnijā uz Cepurīti un Garo salu, ieskaitot abas saliņas ar 100 asu viņu krastmalām uz Lāzberģa pusi pilsētas robežai; no Cepurītes uz pirmo izejas punktu.'' Pēc saņemtā apstiprināšanas raksta no Rīgas Apgabaltiesas Administratīvās nodaļas š. g. 30. martā tika sasaukta jauna pilsētas dome. No 15 domniekiem bija ieradušies uz sēdi: 1) Ernests Zaķīts, 2­) Augusts Ķauķis, 3) Fridirchs Kalējs, 4) Pēters Ceriņš, 5) Oskars Veisters, 6) Aleksandrs Odinskis, 7) Jānis Zvirbulis, 8) Augusts Veidiņš, 9) Jānis Stūrsteps, 10) Andžs Ernests, 11) Aleksandris Mintāls, 12) Mārtiņš Indriksons, 13) Emma Ķelle. Aizklātā balsošanā pēc balsu vairākuma valdē tiek ievēlēti: 1. Par pilsētas galvu-  Fridrichs Kalējs ar 11 balsīm. 2. Par valdes sekretāru- Jānis Zvirbulis ar 13 balsīm. 3. Par kasieri- Mārtiņš Indriksons ar 11 balsīm. Fridrichs Kalējs ir darbojies kā pilsētas galva līdz 1923. gada 6. novembrim, kurā dienā pilsētas galvas pienākumus uzņēmās Alūksnes pilsonis Kārlis Šteiners, kas vadīja pilsētas saimniecību līdz 1934. gada 4. jūnijam. Grūti bija strādāt, kur politiskās parijas diktēja. Nepagāja neviena sēde, kad karstas vārdu ogles nebira uz pilsētas galvu un padarīja viņa galvu vēl sirmāku.''

ANM15965/6

Uzgaidiet... loading