Skatīt visus krājuma priekšmetus

Augusta mēneša krājuma priekšmets

15.08.2019

Šomēnes aprit 75 gadi kopš Otrā pasaule kara notikumiem, kad 1944. gadā, Austrumu frontei ienākot Latvijas teritorijā, simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz rietumiem, lai izvairītos no kara briesmām un represijām. Pieminot kara laika notikumus, augusta mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam ap 1925.-1930. gadu austās Ziemeļvidzemes segas fragmentu. Sega atrasta bēgļu laikos uz Alsviķu pagasta ceļa "Mikuzenes" un "Grietānu" māju apkaimē, 1944. gada augustā vācu karaspēkam atkāpjoties uz Kurzemi.

Dodoties bēgļu gaitās, vairums latviešu domāja, ka prombūtne no dzimtajām mājām būs īslaicīga un ka Sabiedroto armija turpinās karu, līdz Latvija tiks atbrīvota. Šīs cerības nepiepildījās- mājās atgriezās tikai daļa, savukārt pārējie patvērumu meklēja citās valstīs.

Bēgļu gaitu pirmajā posmā vairums latviešu nonāca Vācijā un vāciešu okupētajās teritorijās- Austrumprūsijā, Sudetijā, Austrijā, bet  aptuveni 5 tūkstoši bēgļu slepenos braucienos zvejnieku laivās pārcēlās pāri jūrai uz Zviedriju. 1945. gadā Vācijas un Austrijas okupācijas zonās nonākušie bēgļi tika atzīti par “pārvietojamām personām”. Viņus bieži apzīmēja ar burtiem DP- angļu val. displaced persons, no kā arī radies latviešu bēgļu nometnēs lietotais nosaukums- dīpīši.  Līdz 1951. gadam vairums latviešu “dīpīšu” bija atstājuši Eiropu. Vācijā palika dzīvot aptuveni 14 tūkstoši, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja izceļot. Zviedrijā latviešu skaits bija samazinājies līdz 4 tūkstošiem, uz Lielbritāniju bija aizbraukuši ap 18 tūkstošiem. No Eiropas izbraukušo galvenie mērķi bija ASV, Austrālija un Kanāda, neliela daļa pārcēlās uz Dienvidamerikas valstīm- Brazīliju, Venecuēlu, Argentīnu. Visās jaunajās aizjūras mītņu zemēs tūlīt pēc iebraukšanas turpinājās latviešu pārvietošanās, jo ne visi bija apmierināti ar tām vietām, kur viņi bija salīguši dzīvot un strādāt.

Bēgļu vidū bija kupls skaits inteliģences pārstāvju un augstas kvalifikācijas speciālistu, tāpēc rietumu nometnēs plauka rosīga sabiedriskā un kultūras dzīve, tika kaldināti plāni Latvijas jauncelsmei un atbrīvošanai no okupācijas. Nozīmīga loma sabiedriskās aktivitātēs bija bēgļu centrālajām organizācijām- Latvijas Centrālajai padomei, Latviešu Centrālajai padomei, Latviešu Centrālajai komitejai, Daugavas Vanagiem. Aktīvu darbību izvērsa Baltijas universitāte, bija vairāk nekā 50 latviešu ģimnāziju, liels skaits tautskolu un bērnudārzu, pārsteidzoši plašs bēgļu nometņu jeb tā sauktās "Mazās Latvijas" laikā izdoto grāmatu un periodikas klāsts, nodibināto  koru, ansambļu, teātra un operas trupu skaits.

Ap 1925.- 1930. gadu austās Ziemeļvidzemes segas fragments. ANM10604/1

Uzgaidiet... loading