Pētnieciskais darbs

Šogad februārī 135 gadi apritētu Alūksnes ārstam Aleksandram Misiņam. Visu savu dzīvi viņš veltījis cilvēku aprūpei un ārstniecībai, vairākus gadu desmitus gādājot arī par alūksniešiem. A. Misiņa dzīvēs gājums nav bijis viegls, savos spēka gados viņš pārdzīvoja divus pasaules konfliktus un Neatkarības karu, kā arī strādāja gan padomju, gan nacistiskās varas laikā.

Janvārī suminām dzejnieku un mākslinieku Voldemāru Avenu, kuram 12. janvārī apritētu simts gadu. 

Šomēnes suminām novadnieku un fotogrāfu Gunāru Bindi, kuram 27.decembrī aprit 90 gadi.  

Novembra mēnesī stāsts par Alūksnes pilsētas garnizonā un mūsu pilsētā izvietotā 7. Siguldas kājnieku pulka komandieri Kristapu Frickausu, kurš bijis kopā ar pulka karavīriem kopš pulka dislocēšanas pirmsākumiem Alūksnē un pildījis dienestu 14 gadus, paliekot karavīru atmiņās kā spilgta personība.

Ēka Pilsētas bulvārī 11 Pirmās Latvijas Republikas laikā zināma kā Lina, bet vēlāk Skrodeļa dzīvojamā māja. Šobrīd vecās koka ēkas vairs nav. 1980. gados, veicot tās pārbūvi, secināts, ka tā jānojauc. Pēc laika tās vietā uzbūvēta jauna mūra ēka. 

Šogad apritēja 120 gadi Alūksnes draudzes un 7. Siguldas kājnieku pulka mācītājam Gustavam Knesam-Kņezinskim, kurš 20. gs. 30. gados izcili pildīja mācītāja pienākumus un aktīvi iesaistījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē. 

Septembra mēnesī mūs iedvesmo pirms simtu desmit gadiem dzimusī novadniece, tēlniece Lilija Līce, kuras mākslas darbi joprojām daiļo un papildina Alūksnes ainavisko vidi. Lilijas Līces tēlniecības darbi bija un ir novērtēti ne tikai Alūksnē, bet arī citviet Latvijā. 

Ēka Dārza ielā 23 celta 1911. gadā un savulaik zināma kā galdnieka Aleksandra Pamiljena dzīvojamā māja.

Jaunalūksnes pils jeb Helēnas pils atrodas Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidu krastā. Tā celta 19. gs. beigās  un savulaik piederēja Helēnai Elizabetei fon Fītinghofai. 

Tieši pretī Jāņkalniņam, uzkalniņā, redzama paprāva divstāvu māja. Zināms, ka pirmās Latvijas Republikas laikā  īpašums Jāņkalna ielā 17 piederēja Aleksandram Aizpurītim.  

Augusta mēnesī stāsts par novadnieku rakstnieku, astoņu grāmatu autoru Valentīnu Pelēci (14.08.1908 – 12.11.1999). Viņa darbos izpaužas latviešu zemnieka slavinājums, pavīd dzirkstošs humors, raksturotas malēniešu ļaužu īpatnības un atklātas arī latviešu karavīra gaitas. Rakstnieks Uldis Ģērmanis atzinis, ka “Pelēča spēks ir viņa dzīvajā tiešajā tautas valodā, jaukajā humorā, humānajā attieksmē pret cilvēku dažādajām izdarībām, lakoniski trāpīgajos raksturojumos un viņa patiesīgumā”.

Kristaps Juris Keggi bija izcils ķirurgs ortopēds, Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes goda doktors, mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā. Profesors bija starptautiski atzīts eksperts gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijās, veicot gandrīz 20 000 operāciju. 1995. gadā par ieguldījumu medicīnā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Profesors bija izveidojis un līdzfinansējis Keggi-Kimball un profesora Kristapa Keggi fondu starptautiskai ortopēdiskai izglītībai. Pateicoties šim finansējumam, ASV stažējušies apmēram 300 stipendiāti no Latvijas un citām valstīm. Par godu viņa tēva Jāņa Keggi leģendārajam braucienam ar velosipēdu no Alūksnes līdz Jūrmalai, Kristaps Keggi kopā ar profesoru Viktoru Kalnbērzu 1990. gadu sākumā izveidoja starptautiskās riteņbraukšanas sacensības “Keggi Velo”.