Parks

Alūksnes ezera krastā, starp pašreizējo pilsētas teritoriju un iekšezeru, laiski iegūlis muižas parks. To  18. gs otrajā pusē sācis veidot toreizējais muižas īpašnieks Otto Hermanis fon Fītinghofs. Sākotnēji parks veidots regulārā franču stilā, taču vēlāk, Eiropā attīstoties ainaviskajiem dārziem, jaunās tendences nokļuva arī līdz Alūksnei, un tēva veidotajā parkā  Burhards Kristofs fon Fītinghofs sāka attīstīt ainavu parkam raksturīgās iezīmes. Ierosmi tam viņš guva, kalpodams par Pāvila I kambarsulaini Pavlovskas pilī, kur jau bija izveidots angļu stila ainaviskais dārzs. Parkā tika veidotas skatu perspektīvas, saglabājot brīvas lauces, dekoratīvos stādījumus dēstīja dabiskās grupās, lai to lapotņu krāsas, cita citu papildinot, radītu krāšņu ainavu. Savukārt atrašanās ezera krastā un nelīdzenais reljefs muižas parkam piešķīra īpašu valdzinājumu. Muižas parka ainavu baronu dzimta papildinājusi ar dažādiem arhitektoniskiem veidojumiem- paviljoniem, tempļiem, strūklakām, statujām, obelisku.

19. gs. sākumā Alūksnes Muižas parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. 

Alūksnes Muižas parks ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas ir sākta parka sakopšana, arhitektūras objektu atjaunošana un restaurācija. Pašreizējā parka platība ir 32 ha, taču tas šķiet daudz lielāks, jo robežojas ar Alūksnes ezeru, un pār to redzams skats uz Tempļakalna parku ar Rotondu un Saules tiltu. 

Uzgaidiet... loading