Krājuma politika

Mērķis – funkcionāls (saprotams un viegli, ātri, efektīvi lietojams) muzeja krājums, kurā interesentiem iespējams izzināt ar Alūksnes novadu saistītus vēstures procesus, faktus un priekšmetus, veidojot ekspozīcijas, izstādes un veicot pētnieciskus darbus.

Pieņemot lēmumus par priekšmetu iekļaušanu muzeja krājumā, tiek ņemti vērā krājuma komplektēšanas pamatprincipi:

1. Atbilstība muzeja misijai un krājuma kolekcijām.

2. Priekšmeta kultūrvēsturiskā, mākslinieciskā, memoriālā un pētnieciskā nozīmība, potenciālās izmantošanas iespējas pētniecībā, eksponēšanā, muzeja popularizēšanā.

3. Iespējas nodrošināt priekšmeta saglabātības pakāpes nemainīgumu ilgtermiņā.

Izvērtējot krājuma kolekciju saturu, izvirzītas prioritārās tēmas krājuma papildināšanai:

  1. Alūksnes un novada arheoloģiskais mantojums;
  2. Sadzīves priekšmeti;
  3. Fotogrāfija - toreiz un tagad;
  4. Alūksnes un novada mākslinieku radošie darbi.

Tradicionāli muzeja krājums tiek papildināts pateicoties dāvinājumiem. Strādājot pie gada pētnieciskās tēmas tiek uzrunāti iedzīvotāji dalīties ar atmiņām vai piederošajiem priekšmetiem, nododot tos muzeja īpašumā vai deponējot uz laiku. Pētniecisko tēmu ietvaros tiek rīkotas ekspedīcijas ar mērķi papildināt Muzeja krājumu. Arvien biežāk Muzejs saņem vērtīgus dāvinājumus no cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ sev piederošos priekšmetus nevar vai nevēlas paturēt savā īpašumā. Bieži šie priekšmeti nav saistīti ar tobrīd aktuālajām pētnieciskajām tēmām, bet ir ar augstu muzejisku vērtību.

Muzeja krājums ir pieejams un izmantojams sabiedrībai dažādos veidos. Krājuma materiālus izmanto skolēni, studenti un pētnieki. Ikvienam muzeja apmeklētājam iespējams iepazīties ar eksponētajiem krājuma priekšmetiem ekspozīcijās un izstādēs. Ar neeksponēto krājuma daļu pētnieki un interesenti var iepazīties, iepriekš piesakot interesējošo tēmu vai priekšmetu veidu. Plašāks sabiedrības loks ar krājuma priekšmetiem var iepazīties dažādās interneta vietnēs (www.aluksnespisl.lv, www.facebook.lv, www.draugiem.lv, NMKK) un ceļojošajās izstādēs.

Ekspozīcijās tiek eksponēti gan priekšmetu oriģināli, gan arī to kopijas. Trīsdimensiju priekšmetiem netiek veidotas kopijas, parasti tiek eksponēti oriģināli. Izvēloties eksponēt priekšmetus no fotomateriālu, dokumentu un iespieddarbu kolekcijas, tiem tiek izgatavotas digitālās kopijas, ko lieto eksponēšanas vajadzībām. Pētniekiem, strādājot ar neeksponēto krājuma daļu, ir iespēja iepazīties ar oriģinālajiem priekšmetiem. Pētnieku vajadzībām tiek izgatavotas priekšmetu digitālās kopijas. Muzejpedagoģiskajās nodarbībās tiek izmantoti oriģinālie trīsdimensiju priekšmeti, visbiežāk tiek lietoti palīgkrājuma priekšmeti vai pamatkrājuma, ja tajā ir vairāki identiski priekšmeti. Ikviena juridiska vai fiziska persona var izteikt vēlmi deponēt muzeja priekšmetus. Izvērtējot deponējuma ņēmēja iespējas nodrošināt krājuma priekšmetu saglabātību, tiek lemts par deponējumu. Ja iespējams, deponēšanai tiek lietoti palīgkrājuma priekšmeti, ja analogu priekšmetu palīgkrājumā nav, deponē pamatkrājuma priekšmetus.

Lemjot par priekšmetu restaurāciju, galvenokārt tiek ņemta vērā priekšmetu saglabātības pakāpe, tās pasliktināšanās temps un eksponēšanas potenciāls pēc restaurācijas. Muzeja pamatbudžetā nav līdzekļu priekšmetu restaurācijai, tie tiek meklēti ar dažādu projektu starpniecību, ar VKKF finansiālo atbalstu restaurācija notikusi arheoloģijas priekšmetiem, gleznām, mūzikas instrumentiem. Restaurācijas darbus veic sertificēti restauratori, pamatojoties uz noslēgto līgumu. Restaurācijai tiek izvēlēti jau ekspozīcijās esošie priekšmeti, tādi, kuri tuvākajā laikā tiks eksponēti, kā arī arheoloģiskie priekšmeti, to saglabātības nodrošināšanai.

Muzeja krājuma kolekciju efektīvākai izvērtēšanai, uzsākta nozaru speciālistu piesaiste. 2018. gadā mākslas priekšmetu kolekcijā esošos tēlniecības priekšmetus novērtēja mākslas zinātniece Baiba Guste, arheoloģijas kolekcijas izvērtēšanu uzsākusi metāla izstrādājumu restauratore Ieva Baļļa, darba un sadzīves priekšmetu kolekcijā esošos mūzikas instrumentus izvērtēja ērģeļu restauratori Alvis Melbārdis un Jānis Kalniņš, akadēmisko mūzikas instrumentu speciālists Elmārs Zemovičs. Kolekciju izvērtēšanas rezultātā, identificēti unikāli priekšmeti muzeja krājumā.

Uzgaidiet... loading