Izstādes un ekspozīcijas

Izstādes un ekspozīcijas

03.06.2016
keyboard_arrow_down

LAIKMETA MIELASTS

Vienotā vēstures un arheoloģijas ekspozīcija, kur pie lielā mielasta galda satiekas laika periodi no aizvēstures līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.

31.05.2018
keyboard_arrow_down

"Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē"

Ekspozīcijas "Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē" pamatā fotomateriāli un citas vizuālas un tekstuālas liecības par Fītinghofu dzimtu un tās devumu Alūksnei.

20.06.2019
keyboard_arrow_down

Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām

Izstāde “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām” veltīta pulka dibināšanas simtajai gadadienai un tajā apskatāmas Alūksnes muzeja, Latvijas Kara muzeja, privātkolekcionāru, kā arī alūksniešu deponētās vēstures liecības par pulka dibināšanu, cīņām Latvijas Neatkarības Karā un miera gadiem Alūksnē.

Īpašu paldies par padomiem un atbalstu izstādes tapšanā, deponējumiem, kā arī dāvinājumiem vēlamies teikt Anitai Rutkai, Aivaram Puzulim, Velgai Podniecei, Vizmai Supei, Gintam Bērziņam, Ivaram Mednim, Jānim Vigupam, Georgijam Rozem- Jumiķim, Andrim Āboliņam, Nadīnai Dudarei, Artūram Molleram, NBS Kājnieku skolai.

7. Siguldas kājnieku pulku sāka formēt 1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Pulka pirmais komandieris Oskars Dankers savās atmiņās reiz bija teicis, ka “siguldieši paši savām asinīm rakstīja slavas pilnas lappuses pulka vēsturē”. Tuvojoties pulka simtgadei, mums šīs slavas lappuses atkal jāatšķir, jo pulka labos darbus gaišā piemiņā un sirdīs glabā arī alūksnieši. Pēc Latvijas Neatkarības kara Alūksnē dislocētais 7. Siguldas kājnieku pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē, kā arī pilsētas labiekārtošanā. Pulka karavīri Tempļakalna un Alūksnes pilsmuižas parkā organizēja brīvdabas izrādes un kino, dziedāja korī un kopā ar orķestri sniedza koncertus pilsētas iedzīvotājiem. Ar pulka gādību tika uzcelti un uzturēti vairāki objekti- Gaisa jeb Veļu tilts, paviljons “Pulka telts”, Saules tilts, Skatu tornis un Garnizona kapi. Karavīri sakopa arī Alūksnes ezera un kazarmu tuvāko apkārtni- iestādīja ābelītes, košumkrūmus, ogulājus, pie ezera izraka grāvjus, nosusināja purvainās vietas, kā arī ierīkoja gājēju celiņus. Ik gadu pulks piedalījās Mežu dienās, kuru laikā parkos stādīja kokus un apstādījumus, kā arī veica apkārtnes tīrīšanu. Pateicoties pulka aktivitātēm, mūsu mazā pilsētiņa gluži vai atdzīvojās un uzplauka. Pagājuši jau 100 gadi, bet brašā 7. Siguldas kājnieku pulka darbība joprojām godāta un sirdīs glabāta.

 

01.06.2016
keyboard_arrow_down

"Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba"

Ekspozīcija veidota represiju atcerei un atspoguļo Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Tajā apskatāmi dokumenti, priekšmeti, fotogrāfijas un atmiņu stāsti.

01.06.2016
keyboard_arrow_down

"Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki"

Daudzveidīgā 8 dažādu tēlnieku tēlniecības darbu ekspozīcija, kas no 1974. - 1991. gadam pie Alūksnes Jaunās pils parkā veidoja "Skulptūru dārzu".

12.04.2013
keyboard_arrow_down

Leo. Kokle. Mākslinieka istaba

Gleznotājs, portretists, jauno mākslinieku darbu izstāžu tradīcijas iniciators, tautā populārs un iemīlēts mākslinieks, viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem.

Leo Kokle bija aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Strādājis visos žanros, bet īpaši atzīmējami portreti. Viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš pēckara laikā meklēja jaunu attieksmi pret attēlojamo personu portretā, cenšoties izteikt viņa būtību.

„Glezniecība ir mana dzīve,” mākslinieks rakstīja 1964. gadā.   

Uzgaidiet... loading