Izstādes un ekspozīcijas

Izstādes un ekspozīcijas

10.09.2020
keyboard_arrow_down

Gleznotāja Pētera Postaža 80 gadu jubilejas izstāde “Veltījums Alūksnei”

Gleznotājs. Absolūts profesionālis. Darbarūķis. Cilvēks ar sastrādātām rokām, kas visu prot, saprot un dara pats ar zemniekam piemītošu pamatīgumu. Formas pielūdzējs un kopējs. Joprojām ideālists, kurš ar lepnumu atzīst, ka viņa dzimtas saknes meklējamas Alūksnes pusē.

Izstāde skatāma Alūksnes muzejā no 10. septembra līdz 24. novembrim.

16.06.2020
keyboard_arrow_down

Normunda Laņģa darbu izstāde “Varde zelta podā sakuļ krējumu sviestā”

Radīšanas procesā keramiķis Normunds Laņģis katru detaļu individuāli pielāgojis, apstrādājis un piestiprinājis īstajā vietā, tā, lai finālā mākslas darbs būtu ne tikai unikāls, bet arī solīds.

Izstāde no 2020. gada 16. jūnija līdz 30. septembrim aplūkojama vasaras izstāžu zālē- Ledus pagrabs.

02.06.2020
keyboard_arrow_down

Tekstilmākslinieces Ainas Muzes piemiņas izstāde “Bezgalīgais pavediens”

Alūksnes muzejā no 2020. gada 2. jūnija apskatāma tekstilmākslinieces  Ainas Muzes ( 1943 - 2017)  piemiņas izstāde “Bezgalīgais pavediens”.

Mākslas zinātņu doktore Ilona Audere raksta: “Ainas Muzes, bijušās liepājnieces, piemiņas izstāde „Bezgalīgais pavediens” atklāj mākslinieces radošo devumu Latvijas kultūrā.

Mūsu valsts tekstilmākslas „zelta fonds” nav iedomājams bez viņas radošā veikuma. Māksliniece strādājusi daudzveidīgās aušanas un tekstilmozaīkas tehnikās, viņas radošais sniegums spilgti atklājas lielformāta un arī miniatūrās kompozīcijās, kur rodami gan abstraktu formu risinājumi, gan stilizēti figurāli motīvi, paužot folkloras, vēstures un sakrālās tēmas emocionāli piesātinātās zīmēs un simbolos. Svarīga loma atvēlēta arī dzimtās Liepājas un jūras tematikai. Viņas tekstili ir apliecinājums tam, ka Ainas Muzes daiļradi allaž caurvij rūpes par Latvijas vēsturi un kultūru kā patiesu un saudzējamu vērtību.

Šī izstāde tapusi kopā ar apjomīgu monogrāfiju “Aina Muze. Bezgalīgais pavediens”, mēģinot pavērt logu uz mākslinieces daudzpusīgo, emocionālo pasaules redzējumu. Ainas domāšanu un prasmi daudz ietekmējis viņas skolotājs – izcilais tekstilmākslas meistars Rūdolfs Heimrāts, kurš mācījis gan pietāti pret tradīcijām, gan mudinājis aktīvi meklēt savus novatoriskus ceļus.

Ainas Muzes profesionālā darbība aizsākusies 1960-jos gados ar rūpnieciski ražotu audumu dizaina izstrādi rūpnīcā „Rīgas audums”, vēlāk nozīmīga pieredze gūta tekstildarbu izveidē Rīgas interjeriem. Ar gadiem mākslinieces darbības lauks kļuvis plašāks un plašāks. Jau vairāk nekā divdesmit gadus paralēli gobelēniem meistare darinājusi tekstilmozaīkas. Aina Muze ir šīs tehnikas aizsācēja Latvijā. Viņa bija tā, kas Latvijas Mākslas akadēmijā izveidoja speciālu programmu un kursu šajā jomā, organizēja studentu darbu izstādes un dibināja Latvijas Tekstilmozaīkas asociāciju. Ainas Muzes idejas turpina dzīvot studentos, bet viņas darbi rodami baznīcās, daudzos muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē. “

01.06.2020
keyboard_arrow_down

Edvīns Šakalis- kalējmeistars izstādē “Iezvanos zvanā”

Alūksnes muzejā no 2020. gada 2. jūnija skatāma kalēja Edvīna Šakaļa meistardarbu izstāde “Iezvanos zvanā”. Izstāde aplūkojama vasaras izstāžu zālē- Apaļais tornītis.

Mākslinieks māk uguni kā jaunu meiteni apčubināt, māk laktu un veseri pārvērst svilpavniekā, kura sasauktās un izdziedātās melodijas pārtop īstos mākslas darbos.

Pasakā latvietis laimi devās meklēt aiz trejdeviņiem kalniem un jūrām, bet kalējmeistars EDVĪNS ŠAKALIS uzskata, ka katrs pats savas laimes kalējs, un tā atrodama tepat – mājās!

Viņš stāv ar taisnu muguru arī vējainās dienās. Un kamdēļ gan kalējmeistaram locīties līdzi katrai bērza galotnei, ja ikdienā viņš pats ar uguns un sava spēka palīdzību savalda metālu, liek tam izlocīties astotniekā, pārtapt par lukturi, kas rādīs gaismu tumšajā veļu laikā, vai par zvanu, kas dziedās rudens vētrās.

Edvīns Šakalis kaļ žogu mietus, durvju eņģes un balkona margas, arī laimi nesošus pakavus. Bet ir reizes, kad viņa krūtīs pieklusušais “trakā mākslinieka” gars iedziedas tik spēcīgi, ka kalējs pazūd savā darbnīcā un vien pēc pāris dienām izbrauc uz “gril- riteņa” vai izstumj greznu karieti, kaltu no metāla.

Pieejiet viņam klāt un izzvaniet viņa zvanu koku- katram zvanam sava skaņa, te dobja, te dziedoša. Ne jau tikai zvana dziesmā jāklausās, jāskatās arī zvanam vaigā, jo tur uguns atstājusi savu skūpstu vai savu pēdu nospiedumus. Skaisti, noslēpumaini, varbūt biedējoši… Bet tajā brīdī Jūs sapratīsiet, ka cilvēkam, kas metāla stieni saliec astotniekā, nebūt nav jāuzsmaida ik katram pretimnācējam. Viņā pašā mīt spēks un viņā mīt prasme redzēt un saskatīt - uzmest vien aci metāla gabalam un sajust, kur tam būs īstā vieta - greznā svečturī vai laimes pakavā …

Tāds ir metālkalējs Edvīns Šakalis no Rūjienas!

19.05.2020
keyboard_arrow_down

Aiga Audera rotu izstāde "Daba un rotas"

Alūksnes muzejā līdz 2020. gada 31. augustam skatāma rotu mākslinieka Aiga Audera  (1960- 2019) jubilejas piemiņas izstāde "Daba un rotas".

Līdzīgi kā jūgendstila periodā, arī mūsdienās ir mākslinieki, kuri rotaslietās vēlas satvert dabas daudzveidīgo skaistumu. Aigis Auders radošu iedvesmu guvis gan ierastās, gan neparastās dabas formās un faktūrās. Par mākslinieka rotām tapuši dažādās kompozīcijās savienoti dabas elementi – smalku sakņu vijumi, jūras nogludināti priekšmeti, meža veltes un dabas veidojumi, ko akcentē Latvijas dārgakmens – dzintars.

Aiga Audera rotas ir viņa ieraudzīto dabas pēdu radošais demonstrējums. Mākslinieka vērīgā acs pamanījusi gan krustnagliņas smalkumu, gan anīsa zvaigznes eksotisko mirdzumu, kas pārtapusi rokassprādzē, gredzenā vai auskaros. Lai dabas materiāls atmirdzētu sudrabā, dabas filigrānās formas veikušas garu pārtapšanas procesu meistara darbnīcā. Savdabīgās dabas formas un faktūras mākslinieks pārradījis, izmantojot paša izstrādāto vakuumliešanas tehniku. Tām jaunu dzīvi piešķīrusi kompozīcija un akcenti – nelieli ametisti, perlamutrs, cirkoni.

Aiga Audera profesionālo kvalifikāciju sekmējusi izglītošanās profesora Jura Gagaiņa vadītajā Metāldizaina nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī pirms tam apgūtā ķīmiķa specialitāte Latvijas Universitātē un mākslas amatniecības pieredze, darbojoties Tautas studijā "Kalvis".

16.05.2019
keyboard_arrow_down

Viļņa Blūma fotoizstāde "Alūksne toreiz un tagad"

Izstādē vecmeistaru fotogrāfijās redzama Alūksne gan 20. gs. sākumā, gan pirmās brīvvalsts laikā, savukārt alūksnietis fotogrāfs Vilnis Blūms uzlūko šīs vietas ar šodienas skatījumu. Izstādē vienuviet skatāmas pilsētas ainavas pirms apmēram 100 gadiem un šodien. Fotogrāfijas ļauj salīdzināt un ieraudzīt, kā laika ritējums ietekmējis ielu infrastruktūru, pilsētvidi, dažādu ēku izskatu un to, kas tajās atradies. Dažas ēkas ir saglabājušās līdz mūsdienām, citas – gājušas bojā, bet daļa no tām piedzīvojusi atjaunošanas darbus pēc 1940. gada Lielā ugunsgrēka.

31.05.2018
keyboard_arrow_down

19.gs. muižkungu guļamistaba

Muižkungu guļamistaba, veidota no 19.-20. gs. interjera
mēbelēm eklektikas stilā, kas sevī apvieno dažādu stilu
un laikmetu sajaukumu, un bīdermeijera stilā, kas ir
vienkāršota interpretācija ampīra stilam, kur tiek izcelts
koksnes dabīgais skaistums, izturība, praktiskums un
ērtība.

Mēbeles no Jāņa Medmana privātās kolekcijas!

Uzgaidiet... loading