Izstādes un ekspozīcijas

Izstādes un ekspozīcijas

02.08.2019
keyboard_arrow_down

Izstāde “Barons un porcelāna stāsti”

Izstāde “Barons un porcelāna stāsti” ir veidota sadarbojoties Alūksnes muzejam un Piebalgas Porcelāna fabrikai, kas ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā. Izstādē liela vērība tiek pievērsta porcelāna vēsturei, izgatavošanai, iezīmēm, īpašībām, kā arī tā ražotnei Latvijā, kuras daudzveidīgie priekšmeti arī ir skatāmi izstādē.

Piebalgas Porcelāna fabrikas izstrādājumu klāsts ir plašs – porcelāns ir veidots jūgendstilā, uz tā ir dažādi austrumu motīvi, tēli no pasakām, turklāt izstādē var redzēt arī pavisam neparastu formu un pavisam mūsdienīgus porcelāna priekšmetus. Rodas jautājums – kāpēc tieši “Barons un porcelāna stāsti”? Piebalgas Porcelāna fabrika ir ieradusies ciemos pie Barona – Alūksnes muzeja un pils personāža, kas vienmēr apmeklētājus sagaida dažādos svinīgos un saviesīgos brīžos, turklāt tā klātbūtne caurvij Alūksnes puses kultūru un vēsturi. Kāda ir bijusi Barona laiku vēsture? Tieši tikpat plaša un daudzveidīga kā porcelāns, kas apskatāms izstādē!

Izstādē kā lieli, tā mazi var iegūt daudzveidīgas zināšanas par un ap porcelānu, arī jūgendstilu, kurā ir risināta daļa izstādē apskatāmo porcelāna izstrādājumu un tam visam klāt ir piesaistīts kāds aspekts no Baronu tematikas. Tā ir sadalīta četrās daļās:

  • Porcelāns, kuru rotā jūgendstils, ļaus apmeklētājiem tuvplānā ieraudzīt tā pazīmes uz dažādām vāzēm, krūzēm, bļodiņām un citiem priekšmetiem. Kā jūgendstils saistīts ar Baronu? Gandrīz katrs alūksnietis būs pamanījis atjaunoto ēku Jāņkalna ielā 51, kas tāpat kā pirms 100 gadiem, arī šobrīd pilda viesnīcas ēkas lomu. Un interesanti, ka tās būvniecību savulaik pasūtīja tieši baronese Helēna, kas pārstāv vienus no pils pēdējiem baroniem šeit Alūksnē. Šo cilvēku dzīves laikā aktuāls mākslas virziens bija tieši jūgendstils un, iespējams, arī viņu kolekcijās bija dažādi porcelāna priekšmeti ar jūgendstila iezīmēm.
  • Viena no patiesi interesantākajām leģendām, kas saistīta ar Baronu ir nostāsts par Otto Hermaņa fon Fītinghofa ceļojumu uz tālo Indiju, kur tas saticies ar milzīgu čūsku un spējis no tās izglābties. Kā vēsta leģenda – O.H fon Fītinghofs Alūksnē uzceļot luterāņu baznīcu, esot izpildījis savu solījumu – ja izglābšoties no čūskas, uzcels skaistāko dievnamu visā Vidzemē. Lai arī cik patiesi vai nepatiesi būtu nostāsti, baznīca ir turpat, kur vienmēr bijusi un noteikti arī šobaltdien ir viena no skaistākajām visā Vidzemē. Un porcelāns? Uz tā redzami dažādi stilizēti Tālo Austrumu motīvi un mandalas. Iespējams, ka barons sava ceļojuma laikā paglābies ne tikai no čūskas, bet redzējis un iepazinis arī krāšņo Indijas un Tālo Austrumu kultūru.
  • Daļa porcelāna izstrādājumu ieguvuši sevišķi sirsnīgu tēlu – uz tiem ir redzami dažādi pasaku tēli un brīnišķīgi dzīvnieku zīmējumi. Ir zināms, ka pils pēdējo baronu bērni Alūksnē esot pavadījuši vienas no skaistākajām savas bērnības vasarām. Savukārt Alūksnes Jaunās pils otrajā stāvā bijušas bērnistabas. Lai vai kā būtu bijis, iedomāsimies, ka arī barona bērniem patika pasakas un tajās darbojās dzīvnieku personāži, kas mācīja to lasītājiem vienkāršas un nozīmīgas dzīves patiesības un gudrības.
  • Jūsu un Barona priekam, izstādē ir apskatāms sevišķi neparasts porcelāns, kas parāda vienu no savām humoristiskākajām sejām – spēju būt mūsdienīgam un amizantam. Porcelāns nereti tiek asociēts ar klasiskām un izsmalcinātām servīzēm, tomēr tas ir tik daudzveidīgs keramikas materiāls, ka pieļauj plašas variācijas. Ir tikai jāiet un jāapskatās!

Izstāde ir kā radošs fantāzijas lidojums, kuras mērķis ir popularizēt Barona tēlu, Alūksnes pili un muzeju, kā arī veidot kopdarbu ar uzņēmumu, kas Latvijā pārstāv unikālus materiālus un tā izgatavošanas tehnikas. Izstādes tapšanā iesaistījās un palīdzēja Rīgas Jūgendstila centrs un Piebalgas Porcelāna fabrika. Alūksnes muzejs saka lielu paldies par uzziņu informāciju, interviju ar fabrikas īpašnieku Jāni Roni, fotoattēliem un konsultācijām! Informācija par jūgendstilu no S. Grosas grāmatas “Jūgendstils. Laiks un telpa”.

16.05.2019
keyboard_arrow_down

Viļņa Blūma fotoizstāde "Alūksne toreiz un tagad"

Izstādē vecmeistaru fotogrāfijās redzama Alūksne gan 20. gs. sākumā, gan pirmās brīvvalsts laikā, savukārt alūksnietis fotogrāfs Vilnis Blūms uzlūko šīs vietas ar šodienas skatījumu. Izstādē vienuviet skatāmas pilsētas ainavas pirms apmēram 100 gadiem un šodien. Fotogrāfijas ļauj salīdzināt un ieraudzīt, kā laika ritējums ietekmējis ielu infrastruktūru, pilsētvidi, dažādu ēku izskatu un to, kas tajās atradies. Dažas ēkas ir saglabājušās līdz mūsdienām, citas – gājušas bojā, bet daļa no tām piedzīvojusi atjaunošanas darbus pēc 1940. gada Lielā ugunsgrēka.

29.06.2019
keyboard_arrow_down

Vitālija Jermolajeva mirdzošo gleznu teātra izstāde ”INNER LIGHT”

Vitālija Jermolajeva mirdzošo gleznu teātra izstāde “Inner light”

Izstādē apmeklētājiem ir iespēja apskatīt 12 gleznas, kuru vienojošais elements ir tēlu mainība un mākslas darba radītās asociācijas un emocijas, apspēlējot garīguma, misticisma un  kosmosa tēmu. “Kosmosa dvēsele”, “Rīta harmonija”, “Kritušais eņģelis” – tās ir tikai dažas no gleznām, kuras ir iespējams aplūkot, apmeklējot izstādi.

Vitālija Jermolajeva gleznu teātra izstāde “Inner light” (latv. val. “Iekšējā gaisma”) ir stāsts par tēlu daudzveidību, krāsas, gaismas un fluerescentās glezniecības tehnikas apvienojumu, kas atklāj katra mākslas darba duālo dabu un ļauj to aplūkot it kā no dažādām perspektīvām – gleznām piemīt tā saucamie “dienas” un “nakts” efekti. Efekts mainās atkarībā no apgaismojuma un, lai gan dažos darbos šie varianti ir līdzīgi, citos atšķirīgi, viss atkarīgs no mākslinieka spējas iepazīstināt ar savu redzējumu un skatītāja spējas interpretēt redzamo un redzēto.

Mākslas darbi rosina domāt tēlos un līdzībās, saklausīt zemapziņas balsi, kas apmeklētājam bez vārdiem ļauj saprast gleznā redzamo saturu gluži vai intuitīvā veidā. Tehnika, kādā tiek panākts šis efekts, ir īstenota, pārklājot vienam krāsas slānim citus krāsas slāņus. Šie slāņi reaģē uz apgaismojuma izmaiņām, tomēr pārklājuma metode ļauj tām savā starpā nesamaisīties un netraucē viena otrai. Mākslinieka gleznās krāsu, gaismu un fluerescences mijiedarbība ļauj pieredzēt pārsteigumu un sava veida pārdzīvojumu.

Vitālijs Jermolajevs dzimis Kazaņā. Mākslinieks izglītību ieguvis Kazaņas mākslas skolā. 1973. gadā beidzis Ļeņingradas Mākslas akadēmijas Repina vārdā nosaukto glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu. 1983. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina kursus.

Kopš 1973. gada Vitālijs Jermolajevs dzīvo un strādā Rīgā, no 2004. gada – Jūrmalā. Mākslinieks, arhitekts un dizainers Vitālijs Jermolajevs ir Latvijas Arhitektu savienības loceklis, “Unione Cattolica Artisti Italiani” loceklis, Pasaules mākslas fonda eksperts, rakstnieku un publicistu Starptautiskās asociācijas loceklis, Krievijas radošās mākslinieku savienības loceklis.

Māksliniekam ir bijušas vairāk nekā 60 personālizstādes dažādās pasaules valstīs – muzejos Maskavā, Sanktpēterburgā un Kazaņā, kā arī Mākslas galerijā Vatikānā. Viņa gleznas atrodas mākslas kolekcijās Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

V. Jermolajevs ir starptautiskās gaismas glezniecības studijas un mākslas skolas “INNER LIGHT” dibinātājs Jūrmalā. Tajā gan profesionāli mākslinieki, gan amatieri nāk apgūt glezniecības prasmes, meklējot dažādas iespējas V. Jermolajeva tehnikas integrēšanai savu mākslas darbu radīšanas procesā.

 “Vitālija Jermolajeva gleznas ir pārpilnas ar romantiskām asociācijām. Daudzi no viņa darbiem ir kā tilts, kas savieno apziņu ar zemapziņu.”

Izstāde Alūksnes muzejā apskatāma līdz 30. augustam.

20.06.2019
keyboard_arrow_down

Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām

Izstāde “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām” veltīta pulka dibināšanas simtajai gadadienai un tajā apskatāmas Alūksnes muzeja, Latvijas Kara muzeja, privātkolekcionāru, kā arī alūksniešu deponētās vēstures liecības par pulka dibināšanu, cīņām Latvijas Neatkarības Karā un miera gadiem Alūksnē.

Īpašu paldies par padomiem un atbalstu izstādes tapšanā, deponējumiem, kā arī dāvinājumiem vēlamies teikt Anitai Rutkai, Aivaram Puzulim, Velgai Podniecei, Vizmai Supei, Gintam Bērziņam, Ivaram Mednim, Jānim Vigupam, Georgijam Rozem- Jumiķim, Andrim Āboliņam, Nadīnai Dudarei, Artūram Molleram, NBS Kājnieku skolai.

7. Siguldas kājnieku pulku sāka formēt 1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Pulka pirmais komandieris Oskars Dankers savās atmiņās reiz bija teicis, ka “siguldieši paši savām asinīm rakstīja slavas pilnas lappuses pulka vēsturē”. Tuvojoties pulka simtgadei, mums šīs slavas lappuses atkal jāatšķir, jo pulka labos darbus gaišā piemiņā un sirdīs glabā arī alūksnieši. Pēc Latvijas Neatkarības kara Alūksnē dislocētais 7. Siguldas kājnieku pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē, kā arī pilsētas labiekārtošanā. Pulka karavīri Tempļakalna un Alūksnes pilsmuižas parkā organizēja brīvdabas izrādes un kino, dziedāja korī un kopā ar orķestri sniedza koncertus pilsētas iedzīvotājiem. Ar pulka gādību tika uzcelti un uzturēti vairāki objekti- Gaisa jeb Veļu tilts, paviljons “Pulka telts”, Saules tilts, Skatu tornis un Garnizona kapi. Karavīri sakopa arī Alūksnes ezera un kazarmu tuvāko apkārtni- iestādīja ābelītes, košumkrūmus, ogulājus, pie ezera izraka grāvjus, nosusināja purvainās vietas, kā arī ierīkoja gājēju celiņus. Ik gadu pulks piedalījās Mežu dienās, kuru laikā parkos stādīja kokus un apstādījumus, kā arī veica apkārtnes tīrīšanu. Pateicoties pulka aktivitātēm, mūsu mazā pilsētiņa gluži vai atdzīvojās un uzplauka. Pagājuši jau 100 gadi, bet brašā 7. Siguldas kājnieku pulka darbība joprojām godāta un sirdīs glabāta.

 

18.05.2019
keyboard_arrow_down

“Tālavas taurētājs”

Līdz 12. gadsimta sākumam radās pirmie latgaļu valstiskie veidojumi. Avotos minētas Jersikas, Kokneses, Tālavas un Atzeles zemes. Viena no lielākajām – Tālava, ar centru Beverīnas pilī, apvienoja latgaļu zemes Gaujas augšteces apvidū, savukārt kaimiņu Atzelē ietilpa seši latgaļu novadi - Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene.

Gadsimtu vēlāk Krusta karu laikā Romas katoļu baznīcas interešu lokā nonāca Ziemeļeiropa, ar vēlmi izplatīt kristīgo ticību teritorijās, kurās tika piekopts tā sauktais pagānisms. Vācu krustneši bīskapa Alberta vadībā iekaroja lielāko daļu Latvijas teritorijas, to starp arī Alūksni un tās apkārtni.

Vēstījumu par krustnešu cīņu ar baltu ciltīm-  latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē-1902. gadā apcerēja rakstnieks Rūdolfs Blaumanis balādē “Tālavas taurētājs”. Tā stāsta par uzticīgu un pašapzinīgu vīru, kurš drošsirdīgi sargāja savu tautu. Balāde „Tālavas taurētājs” ir viens no patriotiskākajiem daiļdarbiem latviešu literatūrā.

Darba pamatideja apliecina tos ētiskos ideālus, kas uztur spēkā tautas gara vienotību un neatkarību un vienlaikus arī brīdina par nodevības iedīgļiem, kas kritiskos pārbaudījumu brīžos var tautu pazudināt. Balāde “Tālavas taurētājs” ir bijis daudzu un dažādu mākslas darbu ierosmes avots. Tas atspoguļots animācijas filmā, kora dziesmā, smilšakmens atsegumā, ģerbonī. Arī Alūksnei ir savs Tālavas taurētājs, ko veidoja talantīgs dekorēšanas mākslas meistars, mākslinieks Indulis Purens. Viņa darbs ilgus gadus atradās kādreizējā Alūksnes rajona Kultūras namā, kur mākslinieks laika posmā no 1954. līdz 1964.gadam izgatavoja dekorācijas telpu noformējumam, pasākumiem un Alūksnes amatierteātra uzvestajām izrādēm, bija režisors izrādēs “Pūt, vējiņi” un “Ziņģu Ješkas uzvara”. Viņš rakstīja afišas, gatavoja apsveikumus, ielūgumus, izgatavoja linogriezumus tipogrāfijai afišu iespiešanai. Kopā ar gaismotājiem Valdi Jēkabsonu un Gunāru Bindi radīja formu, toņu un ēnu brīnumus. Indulis Purens allaž uzticēto darbu veica godam, reizēm līdz pat spēku izsīkumam, varētu pat teikt - varonīgi. Un tādās reizēs viņš teica: “Tas ir viss, ko es varēju.”

Induļa Purena darbu “Tālavas taurētājs” saglabāja un Alūksnes muzejam nodeva Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” režisore Daiga Bētere un teātra saimnieks Aivars Millers.

Izstāde skatāma līdz 2019. gada 20. jūlijam Alūksnes muzeja sezonas izstāžu zālē – Ledus pagrabā. 

18.05.2019
keyboard_arrow_down

Mārtiņa Belicka velosipēdu privātkolekcijas izstāde “Ne tikai Ērenpreis”

Mārtiņa Belicka velosipēdu privātkolekcijas izstāde “Ne tikai Ērenpreis”

Pirmo pirmskara Latvijā ražoto velosipēdu Mārtiņš Belickis iegādājās 2008. gadā, velosipēds bija ļoti sarūsējis un viņu nācās restaurēt, tad arī sākās Mārtiņa pastiprinātā interese par Latvijā ražotiem velosipēdiem, ko varētu arī uzskatīt kā kolekcijas veidošanas sākuma gadu.

Kolekciju var pieskaitīt pie vienas no lielākajām Latvijā, kurā ir vairāk kā desmit dažādu oriģinālu velosipēdu, ko ražoja Latvijā. Izstādē var redzēt tādas firmas velosipēdus kā Latvello, P. Ozolnieks, Ērenpreis, Omega, Līva, to skaitā treka Ērenpreis ar koka aplokiem, un patreiz vienīgais zināmais viscaur niķelēts sieviešu P. Ozolnieks velosipēds.

Izstādē “Ne tikai Ērenpreis” ir iespēja apskatīties 10 oriģinālvelosipēdus.  Par cik Mārtiņš Belickis ir kaislīgs velosipēdists, viņa interese neaprobežojās tikai ar velosipēdiem, tāpēc arī izstādē ir apskatāmi senie Latvijas velosipēdistu apbalvojumi velosportā, velosipēdistu sporta biedrību zīmes un arī sacensību plakāti. Kolekcijā arī ir velosipēdu ražotāju katalogi senas fotogrāfijas ar velosipēdiem un dažādi dokumenti, kā arī velosipēdu aksesuāri un citas lietas, kas saistītas velosipēdiem!

“Izstādes nosaukums – “Ne tikai Ērenpreis”,  tika izvēlēts tāds, jo tautā skan tikai Ērenpreisa vārds, jo šis bija vispopulārākais un pieejamākais velosipēds, līdz ar to daudzi cilvēki nemaz nezina, ka Latvijā tika ražoti vēl desmitiem dažādu citu ražotāju un meistaru velosipēdi”, paskaidro kolekcionārs Mārtiņš Belickis.

Izstāde skatāma līdz 2019.gada 1. septembrim Alūksnes muzeja sezonas izstāžu zālē – Apaļajā tornī.

10.05.2019
keyboard_arrow_down

Alūksnes mākslinieku kopizstāde 2019 “Dvēseles spogulis”

Alūksnes muzejā no 10. maija skatāma Alūksnes mākslinieku kopizstāde 2019 “Dvēseles spogulis”. Izstādes atklāšana un tikšanās ar tās dalībniekiem – 10. maijā plkst. 16:00.

Ikgadējā kopizstādē mākslinieki interpretējuši savas radošās domas uz papīra, audekla un zīda, dodot iespēju apmeklētājiem novērtēt izstādes dalībnieku individuālo rokrakstu un personīgo pasaules redzējumu. Izstādē skatāmi vietējo mākslinieku un radošu personību darbi.

Izstāde skatāma līdz 22. jūnijam.

11.04.2019
keyboard_arrow_down

Janas Rāgas fotogrāfiju izstāde “Cits iesākums un atvērti horizonti”

Bildes mēdz būt dažādas – emocijām un uzmanībai, izklaidēm un nopietniem pasākumiem, ikdienai, šodienai, rītdienai. Var bildēt cilvēkus, notikumus, vietas un lietas. Var darīt to dažādās variācijās.

Fotografēšana - nosacīti nejaušs cits iesākums - izmainīja Janas Rāgas dzīvi. Katra jauna diena kļuva par atklājumu, par atklājumu, kas ir viņas pašas rokās un pašas acīs, par atklājumu, kas piesātināja esību ar iespaidiem. Pasaule ir atvērta, ja esi atvērts tai. Pasaule ir pilna ar pārsteigumiem pie horizonta un pilnīgi noteikti arī aiz horizonta. Ejot pretī horizontiem tie nebeidzami paliek atvērti un atklāj arvien jaunas iespējas, jaunus izaicinājumus, jaunus citus iesākumus.

Fotografēju kopš 2016.gada. Esmu dabiskuma un nesamākslotības piekritēja. Labprāt, bildēju dabiskā vidē pie dabiskā apgaismojuma. Māku salikt kompozīciju kā puzli un organizēt priekšmetus kadrā. Ar aizrautību bildēju materiālās un dvēseliskās vērtības. Esmu atvērta izaicinājumiem un tendēta uz maksimālo rezultātu”,  tā sevi iepazīstina fotogrāfe Jana Rāga.

Izstādē ir apskatāmas 29 fotogrāfijas gan no pašiem pirmsākumiem, gan pēdējās – tā ir neliela atlase no tā, ko Jana Rāga fotografējusi šo trīs gadu laikā. Fotogrāfijās var redzēt gan arhitektūru, gan ainavas, kuras skatītājam rada īpašu noskaņu un sajūtas. Katra bilde uzrunā ar kādu savu elementu, fragmentu vai rakursu, kādā tika nofotografēta.

Izstāde skatāma līdz 2019.gada 7.maijam

06.04.2019
keyboard_arrow_down

Māras Krieviņas izstāde "Zīļu vainagi"

    Izstāde “Zīļu vainagi” parāda tautas kultūrvēsturiskā mantojuma latviešu tautas tērpa vienu no skaistākajām detaļām- vainagu- tā daudzveidību, rakstu un krāsu smalkumu un eleganci.
    Latviešu tautas tērps ir nacionālās identitātes izpausme. Vainags spilgti atklāj tautas tērpa estētisko un simbolisko nozīmi. Vainagos ir atspoguļota visas Latvijas novadu krāsu un ornamentu dažādība – tas ir pārsteidzoši daudzveidīgs un reizē vienojošs simbols jaunībai, skaistumam un mīlestībai. 
    Katrā vainagā ir ietīts vēstījums trijos līmeņos:
1.Vizuālais attēlojums – ornaments, kompozīcija, krāsa un materiāli;
2.Darinātāja meistarība un attieksme; 
3.Vainaga zīmju un simbolu valoda.
    Izstādē “Zīļu vainagi” ir apskatāmas arī divas amatu meistares Māras Krieviņas darinātās zīļu jostas. Kā agrāk, arī tagad tas ir vairāku amatnieku kopdarbs. Eksponēto jostu ādas dizaina meistares ir Lolita Katkovska un Anita Vēliņa.
    Zīļu jostas Latvijā ienāca 19.gs. II pusē vispirms kā muižas kalpotāju, vēlāk turīgu saimnieku rota pie garā mēteļa vai ziemas kažoka. Izplatītas Vidzemē un Zemgalē, retāk bija sastopamas Kurzemē, bet tikpat kā nebija Latgalē. 
Izstāde apskatāma no 6. līdz 20. aprīlim.

08.03.2019
keyboard_arrow_down

"Leo Kokles dvēseles portrets"

Atzīmējot mākslinieka Leo Kokles 95 gadu jubileju, no 2019. gada 9. marta Alūksnes muzejs aicina uz izstādi “Leo Kokles dvēseles portrets” .

Leo Kokle bija aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Strādājis visos žanros, bet īpaši atzīmējami portreti. Viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš pēc kara laika meklēja jaunu attieksmi pret attēlojamo personu portretā, cenšoties izteikt viņa būtību.

Alūksnes muzejā viena no pastāvīgajām ekspozīcijām ir veltīta Leo Koklem, kā izcilam, tautā mīlētam māksliniekam. Šeit apskatāmi mākslinieka darbi un personīgās lietas no muzeja krājuma, ko savulaik Alūksnes muzejam nodeva mākslinieka māte Marta Kokle un māsa Aina Ķirķe. Jubilejas izstādē “Leo Kokles dvēseles portrets” papildus būs iespēja ielūkoties gleznās, ko glabā privātkolekcijas un Alūksnes muzeja krājums. Kā viens no unikāliem priekšmetiem apmeklētājus sagaidīs – Leo Kokles pirmās personālizstādes viesu grāmata.

Šogad muzejam aprit 60 gadi un, sagaidot mākslinieka Leo Kokles 95 gadu jubileju, dzīvesbiedre Terēze Kokle Alūksnes muzejam ir sarūpējusi dāvanu. Kādu? Tas lai paliek pārsteigums tikšanās reizei Alūksnes muzejā!

Izstāde skatāma līdz 2019.gada 6.aprīlim.

Uzgaidiet... loading