Saglabātās un atjaunotās

GRANĪTA OBELISKS

Alūksnes novada dome 2017. gada 28. jūnija sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Alūksnes Muižas parka vēsturisko objektu restaurācija un atjaunošana atbilstoši parka vēsturiskajam plānojumam ir pašvaldības investīcija valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Investīciju projektā notika arī Granīta obeliska restaurācija. 

Obelisks atrodas parka Z daļā, Alūksnes ezera krastā, pie galvenās promenādes. Granīta obelisks uzcelts 1799. gadā pēc Burharda fon Fītinghofa vēlmes viņa tēva Otto fon Fītingfoha piemiņai un tā augstums sasniedz gandrīz deviņus metrus. Uz postamenta piestiprināta marmora plāksne ar uzrakstu vācu valodā „Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla”. Uz pieminekļa redzams Otto fon Fītinghofa ovālais portretmedaljons mūra izciļņa veidā, bet obeliska smaili rotā zeltīta lode. Pie Granīta obeliska restaurēti divi granīta soli, kas savulaik veidoti vienotas kompozīcijas radīšanai.

POMONAS TEMPLIS

2018. gadā pilnībā tika atjaunots zudušais Pomonas templis, kā arī ierīkoti pievadceliņi. Pomonas templis, kas dēvēts arī par Ganiņu paviljonu, ir celts 18. gadsimta otrajā pusē klasicisma stilā. Uz neliela postamenta tempļa iekšienē atradusies romiešu dārzkopības dievietes Pomonas marmora statuja, savukārt uz paviljona kolonnu pārsedzes bijis franču valodā iegravēts teksts, latviskā tulkojumā – “Kas mīl dabu, tas mīl arī tikumu”. Tā autors franču dzejnieks Žaks Delille.

Parka arhitektoniski mākslinieciskās un vēsturiskās izpētes rezultātā secināts, ka parka teritorijā esošie pamati, kas iepriekš tika uzskatīti par Pomonas tempļa pamatiem, tomēr nav šai mazajai arhitektūras formai piederīgi, tāpat arī precizēta tempļa vēsturiskā atrašanās vieta. Saskaņā ar atklātā iepirkumu konkursa rezultātiem darbus veica SIA “BŪVFIRMA INBUV”. Būvprojektu izstrādātāja SIA “ARHITEKTA L.ŠMITA DARBNĪCA”.

APAĻĀ STRŪKLAKA

Apaļā strūklaka muižas parkā ierīkota 18. gadsimta otrajā pusē un dēvēta arī par Fontānu vai Katrīnas bļodu. Tā atrodas laukumiņā netālu no galvenās promenādes, kas iet gar Alūksnes ezera malu. Strūklakas baseins izgatavots no sārta granīta lēzenas ūdens bļodas formā, kura darināta no viena akmens gabala. Strūklakas diametrs ir 1,4 m, bet dziļums 0,26 m. Grebumi baseina iekšpusē ļauj domāt, ka tā vidū atradusies kāda skulptūra vai cits veidojums. Blakus strūklakai atrodas divi akmens soli, kas atšķiras no tiem soliem, kas ir pie granīta obeliska. Ūdens strūklakai ņemts no Kalna ezera. Apaļā strūklaka atjaunota 2018. gadā.

OVĀLĀ STRŪKLAKA

18. gadsimtā radītā Ovālā strūklaka atrodas parka dienvidu daļā, netālu no Vējakalna ielas. Tā tautā dēvēta gan par „Turku avotu", gan par „Katiņas vannu”. Ovālās strūklakas elipsveidīgs baseins veidots no diviem gludi apstrādātiem sārtā granīta gabaliem, kas savilkti kopā ar divām dzelzs skavām. Baseina garums ir 2,9 m, bet platums 2,0 m. Blakus strūklakai novietoti divi akmens soli, kas aprakstos un fotogrāfijās parādās tikai pēc otrā pasaules kara. Arī šai strūklakai ūdens pievadīts pa vara caurulēm no Kalna ezera.

PALMU MĀJA

Par Palmu māju tikusi dēvēta bijusī Alūksnes muižas oranžērija, kurā kādreiz audzētas palmas. Tā celta 18. gs. beigās un tajā baroka stils apvienojas ar klasicismu. Sākotnēji palmu mājai bija iestiklots jumts un stikla priekšsienas ar garā rindā iekārtotiem logiem. Centrālās daļas telpas grezno bagātīgs dekors klasicisma stilā. Apakšējā stāva zālei ir balkons.

20. gs. sākumā muižas īpašnieks izpārdevis oranžērijā esošos mākslas darbus un sānu spārnos ierīkojis dzīvokli kučierim. Stikla jumta vietā izbūvēts skārda jumta segums un uzceltas mūra sienas. 1933. gadā māja pārvērsta par eļļas spiestuvi, bet 1941. gadā šeit ierīkota koncentrācijas nometne. Vēlāk palmu mājā izvietots Alūksnes autobusu parks. Šobrīd palmu māja ir privātīpašums.

ALEKSANDRA PAVILJONS

Paviljons atrodas ainaviskā vietā Alūksnes ezera krastā pie galvenās promenādes. Aleksandra paviljons 19. gs. sākumā tapis par godu Krievijas caram Aleksandram I, kurš 1822. gadā, Vidzemei cauri braucot, iegriezies Alūksnē. Pieļauj arī, ka paviljons uzcelts vēlāk, par godu šī notikuma atcerei. Alūksnieši paviljonu dēvē arī par tējas vai kafijas paviljonu, jo nostāsti vēsta, ka baroniem te paticis dzert rīta kafiju. Istabenei nācies mērot tālo ceļu no Jaunās pils līdz paviljonam vairākas reizes, līdz beidzot izdevies atnest pietiekami karstu kafiju. Nelielais kvadrātveida paviljons būvēts no koka, to sedz piramidāls, ieliekts skaidu jumts, ar skārda smaili un karodziņu tā galā. Uz griestiem uzgleznots debess jums ar lidojošām bezdelīgām, uz sienām – lidojoši slavas eņģeļi, ziedu un lapu vītnes. Paviljona arkas rotā uzkrāsotas kasetes, kas rada īstu reljefa iespaidu. 2001. gadā uzsākta paviljona restaurācija, kas līdzekļu trūkuma dēļ ir apstājusies. Restaurēti sienu un griestu gleznojumi. 2006. gadā tika atjaunots Aleksandra paviljona jumts. Pilnībā paviljona restaurācija noslēdzās 2015. gadā projekta “Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles” ietvaros. Paviljona atjaunošanu īstenoja Alūksnes novada pašvaldība un Alūksnes muzejs kopā ar sadarbības partneriem – Pavlovskas muzejrezervātu Sanktpēterburgā. Tas bija viens no 50 Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013 projektiem.

FĪTINGHOFU DZIMTAS MAUZOLEJS

Fītinghofu dzimtas mauzolejs ir viens no Alūksnes muižas parka ievērojamākajiem arhitektūras objektiem. Tas atrodas parka tālākajā austrumu stūrī. Mauzolejs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas celts 1831. gadā, Paula fon Fītinghofa laikā, pēc arhitekta J. V. Krauzes projekta. Celtnē skaidri atainotas ampīra stila norieta iezīmes. Kapliča veidota kā cilindriska centrālbūve, ēkas kupols interjerā simbolizē debesis. Mauzoleja iekštelpā ierīkoti četri diagonāli sakārtoti pusloka logi, lai varētu salasīt uzrakstus uz marmora piemiņas plāksnēm, kas agrāk atradās pie sienas. Zem Mauzoleja grīdas, izmūrētajās pagraba telpās, atradušās baronu dzimtas kapenes. Uz šejieni tika pārvestas Fītinghofu ģimenes locekļu mirstīgās atliekas no Kapsētas pussalas un pat no Rēveles. Apkārt Mauzolejam izrakts grāvis un šī zeme iesvētīta. Mauzolejā tika apglabāti tuvākie Fītinghofu dzimtas radinieki, attālākie – blakus Mauzolejam. 1900. gadā Mauzoleja centrālā daļa aizbērta. Vēlākā laikā apslēptās mantas meklētāji celtnes telpas vidusdaļā uzlauzuši grīdu un cokola sānu sienas, un kapenes izpostītas.

2018. gada vasarā veikta Mauzoleja restaurācija Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu programmā "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus" projektā "Gaismas ceļš caur gadsimtiem”. Restaurācijas projekta autors – SIA "ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA", arhitekts Laimonis Šmits. Būvdarbus veica "Būvfirma Inbuv". Būvdarbus uzraudzīja būvuzraugs Dāvis Priede no AS "Būvuzņēmums Restaurators". Projektā veikta Mauzoleja restaurācija, saglabājot pilnīgu oriģinālās substances apjomu. Projektā ietvaros veikta jumta konstrukciju un jumta seguma atjaunošana, iesedzot skārda segumu, koka dzegas konstrukciju un krāsojuma restaurācija, ēkas fasādes un iekštelpas restaurācija, ieejas un logu režģu restaurācija, apkārtējās teritorijas labiekārtošana. Projekta ietvaros veikta Mauzoleja un ar to saistītā Alūksnes muižas parka interaktivitāšu koncepcija un projekts. Koncepts balstīts uz parka radītāju Fītinghofu – Šēlu dzimtas gadsimtiem godā turēto ideālu – Izglītot un padarīt pievilcīgus tikumus.

Paša Mauzoleja iekštelpas tēls ir visai precīza minētā Didro ideāla vizuāls iemiesojums – četri pusapaļie logi šeit allaž asociējas ar intensīviem gaismas avotiem tumšākā telpā. Tā ir gaisma, kas laužas iekšā apjomā, padarot to gaišāku, dzidrāku, jeb – Didro principiem sekojot: izglītojot un padarot pievilcīgu pašu dzīvi.

Cilvēka gars ir nemirstīgs, ja tas tiek pieminēts un godāts.

PUTNU PAVILJONS

19. gs. 40 – jos gados Putnu paviljonu Alūksnes muižas parkā licis uzbūvēt Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs, izpildīdams savas sievas vēlmi. Paviljons būvēts japāņu stilā no metāla konstrukcijām, izliekto jumta daļu greznojušas pūķu figūras, tādēļ to mēdza saukt arī par Drakonu paviljonu. Paviljona iekšpusē vidū atradies granītā cirsts trauks putnu barošanai. Starp metāla balstiem bijis stiepļu pinuma siets, aiz kura mituši vairāk nekā simt dažādu putnu. Šajā paviljonā putni esot dzīvojuši gada siltākajā laikā, bet ziemā tie izmitināti Palmu mājā.

Šobrīd Putnu paviljons ir atjaunots uz oriģinālajiem pamatiem, taču ne savā vēsturiskajā vietā, jo Alūksnes muižas parka apkārtne laika gaitā ir mainījusies. Parkā paviljonam piemeklēta un ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju saskaņota jauna, piemērotāka atrašanās vieta – laucīte pie augšējiem dīķiem.

EOLA TEMPLIS

Viena no vecākajām Alūksnes Muižas parka mazajām arhitektūras formām- Eola templis atrodas uzkalniņā, parka Z daļā netālu no granīta obeliska. Templis celts 18. gs. 90- tajos gados un veltīts grieķu vēja dievam Eolam. Tempļa vidū uz granīta akmens postamenta agrāk atradusies arī Eola figūra. Templis veidots no kaltiem akmeņiem, kuros iebūvēti dzelzs balsti, kas tur tempļa jumta kupolu. Agrāk kupolu rotājis zelta aplis, kas nosacīti attēlojis saules seju (tagad atjaunots), tādēļ dažkārt šī celtne dēvēta arī par Saules templi. Tam bijusi dekoratīva un arī izklaidējoša funkcija – tā iekšpusē pie kupola konstrukcijas centra bijušas iekārtas 4 arfas, kas skanējušas. Vēlāk arfas noņemtas, jo vētras laikā troksnis bijis tik liels, ka traucējis pils iemītnieku naktsmieru.

AKMENS SOLI

Alūksnes Muižas parkā ierīkoti vairāki restaurēti un no jauna izgatavoti masīvi granīta soli. Tie, kas atrodas pie Apaļās strūklakas, iespējams, pielāgoti sola vajadzībām, bet sākotnēji tiem bijusi cita funkcija – kādas ēkas rotājošs ornaments. Vecākās fotogrāfijās no 20.gs. 20-tajiem gadiem pie Ovālās strūklakas nav bijis solu, tie parādījušies tikai padomju laikā. Pēc senākiem aprakstiem soli bijuši starp Rotondas – Slavas tempļa kolonām, taču tagad tur to nav. Iespējams, ka divi pāri palikušie Rotondas soli atvesti pie Ovālās strūklakas. Šaubu nav, ka soli pie Obeliska atradušies sākotnējā vietā un tie izgatavoti tieši sēdēšanai. Šie soli salikti no četrām daļām. Virsējās plāksnes tiem sastāv no divgabalu atbalsta akmens un mugurpuses akmens, kā arī no akmens grīdas.

MARMORA VĀZE

Kādreiz netālu no Pils un O.Vācieša ielas krustojuma atradies četrstūrains, no kaltiem akmeņiem mūrēts postaments ar izvirzītu pamata daļu. Uz tā stāvējusi itāļu tēlnieka A.Kanovas darināta marmora vāze. Krievijas ķeizariene Katrīna II esot pasūtījusi divas gluži vienādas vāzes. Vienu no tām viņa uzdāvinājusi Alūksnes muižas īpašniekam O.H. fon Fītinghofam, bet otru likusi novietot pie savas pils Carskoje Selo. 1921.gadā marmora vāze stipri sabojāta, bet trīsdesmitajos gados restaurēta un pēc tam novietota Alūksnes vidusskolā, kur tā atrodas vēl tagad. Vāzes postaments padomju laikos pārvietots tuvāk Jaunajai pilij, terasē pie Apaļā torņa.

GRANĪTA ROTONDA

Tempļa kalns ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Teika vēsta, ka Ziemeļu kara laikā krievu karavīri, gribēdami labāk apšaudīt uz salas esošo Livonijas ordeņa pili, ar cepurēm nesuši zemi un kalnā izveidojuši uzkalniņu. 1805.-1807.gadā šajā uzkalniņā pēc Alūksnes pils īpašnieka Fītinghofa vēlmes uzcelta granīta rotonda — Slavas templis par godu Ziemeļu kara simtgadei, krievu karavadoņa feldmaršala grāfa Šeremetjeva (??????????) un zviedru armijas kapteiņa Vulfa (Wulf) piemiņai. Lai arī Rotonda neatrodas parka teritorijā, tā no tāluma apskatāma no vairākiem parka punktiem, kas arī padara parka teritoriju daudz plašāku.

Uzgaidiet... loading