25. martā Alūksnē ikviens tika aicināts nolikt ziedus un svecītes pie Mātes tēla, tādējādi izrādot cieņu un piemiņu šiem cilvēkiem.
1949. gadā no 25. līdz 28. martam no Alūksnes tika izsūtītas 468 ģimenes, kopējais cilvēku skaits- 1516.
Kā kulaki izsūtīta 281 ģimene, pavisam 940 cilvēki, kā nacionālisti- 187 ģimene, pavisam 576 cilvēki.
Pēc vecuma izsūtītie sadalījās šādi: bērni līdz 7 gadiem- 132, no 7 līdz 16 gadiem- 268, no 16 līdz 60 gadiem- 866, virs 60 gadiem- 250 cilvēki.
Ceļā uz izsūtījuma vietu piedzima 2 bērni, bet līdz 1949. gada decembrim- 8 bērni.
Ceļā uz izsūtījuma vietu nomira 11 cilvēki, bet atrodoties izsūtījumā- 173.
Pavisam no Alūksnes apriņķa izsūtījumā atradās 1577 cilvēki.
1949. gadā deportēja arī tos, kuri bija atgriezušies no 1941. gada deportācijām, kā arī politiski ieslodzīto tuviniekus, jo arī šie cilvēki padomju varas izpratnē bija politiski neuzticami un sodāmi.
Alūksnes apriņķa iedzīvotāji pārsvarā tika izsūtīti uz Tomskas apgabala Koževņikovas, Molčanovas, Parabeļas un Tomskas rajoniem. Uz Amūras apgabala Tigdas rajonu tika nosūtīti 329 cilvēki.
Alūksnes un Apes politiski represēto kluba “Sarma” priekšsēdētāja Dzidra Mazika grāmatā “Rūgtais vērmeļu kauss” raksta: “No šodienas raugoties uz laiku, kas saistīts ar traģiskajiem kara un represiju laikiem, varam ar nožēlu secināt, ka lielākā daļa notikumu aculiecinieku mums jau ir zuduši. Ir nomainījušās paaudzes un tagad jau sirmām galvām ir tie cilvēki, kuri pagājušā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados bija jauni vai pat vēl bērni. Tomēr ir prieks, ka zūdošo izdodas vēl notvert un paglābt no aizmirstības. (…) Gandrīz katrā Latvijas ģimenē varmācība ir cirtusi dziļas rētas. To nedrīkst nezināt, to nedrīkst aizmirst.(…) Represijas izmainījušas tūkstošiem ģimeņu likteņus, salauza dzīves, iznīcināja sapņus un cerības, izdzēsa dzīvības, tāpēc novērtēsim to, ka šodien mēs varam būt brīvi un laimīgi.”
Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubs “Sarma” kopš savas dibināšanas 1989. gadā ir daudz darījis izvesto cilvēku piemiņas saglabāšanā. Daļa represēto kluba materiālu: grāmatas, pētījumi, atmiņu stāsti, audioieraksti, priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas, glabājas Alūksnes muzejā, tostarp arī vairāk nekā 15 videomateriālu, kur apkopoti desmitiem likteņstāstu. Alūksnes muzejā ir aplūkojama pastāvīgā ekspozīcija “Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba”, kas veidota represiju atcerei un atspoguļo Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos.