Austra Linde

Austra Linde ( dzim. Ķauķis) dzimusi 1918. gada 21. oktobrī Ziemera pagastā Emmas (dzim. Augulis) un Augusta Ķauķa ģimenē kā jaunākā no trim māsām. Dzimtās mājas “Semeikas” Austras vectēvs Jānis Ķauķis 1887. gadā atpircis no barona Volfa. 

Jau bērnībā Austra Linde bijusi strādīga un enerģiska, daudz laika veltījusi rokdarbiem. Viņas meita Astra Pavlovska stāsta: “Vēl tagad mums Vidzemes ziemeļos ir daudz radu – možu, strādīgu un sīkstu kā Mamma. Ziemeļvidzemē bija izteiktas senas rokdarbu tradīcijas. Pirmās rokdarbu iemaņas tika iegūtas, jo visām meitām vajadzēja bagātīgu pūru pielocīt. Segas, sedziņas un dvieļi tika austi, spilvendrānas izrotātas.”

Savus jaunības gadus Austras Linde aizvadījusi dzimtajā pusē, šeit, Alūksnes valsts ģimnā zijā, arī ieguvusi izglītību,1938. gadā beidzot humanitārā virziena ģimnāzijas kursu. Skolā iegūtās zināšanas un bērnībā apgūtās prasmes bijis stabils pamats visai turpmākajai dzīvei.

1941. gada 12. oktobrī Austra salaulājusies ar Jāni Lindi un ģimenē piedzimušas divas meitas. 1942. gadā - vecākā meita Maija, kas pāragri devusies mūžībā un 1944. gadā - Astra.

 

1941. gadā uz Sibīriju deportēta A. Lindes māsas Zentas ģimene. Pēc šiem notikumiem bijis skaidrs, ka Latvija jāpamet arī Lindēm, jo padomju vara nebūs vēlīga. 1944. gadā ar vectēva zirgu viņi devušies pāri visai Latvijai uz Ventspili, novembrī ar kuģi uz Liepāju, bet pēc tam uz Vācijas bēgļu nometni. Svešumā bijis svarīgi apliecināt savu nacionālo piederību un latviskumu, tāpēc dziedāts korī un darināts pirmais tautas tērps.

1950. gadā ģimene ieguvusi galvojumu izceļošanai uz ASV. Pirmajos gados Lindes apmetušies Delavēras štatā, pēc tam pārcēlušies uz Amerikas vidieni - Klīvlendu, kur Austra un Jānis strādājuši fabrikās. Brīvajā laikā Lindes aktīvi iesaistījušies pašdarbībā - dziedājuši korī, spēlējuši teātri, dejojuši tautas dejas un sportojuši. Par šo laiku meita Astra atminas: “Tēvs darbojās ar skautiem, Mamma guntiņām un gaidām mācīja rokdarbus, kādu laiku mācīja arī draudzes svētdienas skoliņā, vadīja tautas deju kolektīvu.”

Kad A. Linde aizgājusi pensijā, viņa pievērsusies savam jaunības dienu vaļaspriekam - rokdarbiem, īpaši viņai patikuši baltie darbi, kurus joprojām rūpīgi glabā meita Astra, tā godinot mammas piemiņu. Šajā laikā tikuši darināti tautastērpi savai ģimenei, palīdzēts ar padomu arī citām Klīvlendas rokdarbniecēm un trimdas latviešiem.

A. Lindes mūža nozīmīgākais un darbietilpīgākais roku darbs ir tautumeitu miniatūras. Pirmā lellīte tautiskajos brunčos radusies nejauši - Daugavas Vanagu bazāra vajadzībām. Šis darbs ticis augstu novērtēts un vēlāk kļuvis par viņas mūža aizraušanos. Pēc vīra nāves 1984. gadā, lellītes piepildījušas viņas vientuļos vakarus. Tā 12 gadus, visas nedēļas nogales un dažkārt arī darba dienu vakarus, rokdarbniece pavadījusi aužot un izšujot tām latviešu tautu tērpus. Lai uzaustu brunčus, bijušas izgatavotas miniatūras stellītes, bet visi smalkie izšuvumi veikti zem īpaši aprīkotas lupas. Katrs A. Lindes lellītes tērps ticis veidots pārdomāti, balstoties uz novadu tērpu specifiku. Kā viena no kolekcijas vērtībām jāuzsver tieši proporcijas, kas ievērotas, darinot brunču audumus, kreklu un vainagu izšuvumus. Zināšanas par novadu tautas tērpiem A. Linde ieguvusi no 1939. gadā Latvijas Lauksaimniecības kameras izdotās grāmatas “Novadu tērpi”.

Ne vienmēr bijis iespējams dabūt visus nepieciešamos materiālus, bet A. Linde it visās lietās spējusi saskatīt latvietību, tā piemēram, latviešu tautu meitu kurpītes izveidotas, izmantojot amerikāņu rotaļu Ziemsvētku vecīšu zābaciņus. Lelles A. Linde iegādājusies lietoto mantu tirdziņos, dažas tikušas vestas arī no Austrālijas. Darināšanas process bijis darbietilpīgs. Laiks pagājis izpētot dažādas iespējas, veidojot atbilstošas proporcijas, gādājot materiālu. Ne vienmēr bijis iespējams dabūt visu nepieciešamo. Meita Astra atminas: „Ja kādreiz tika pieņemts kāds kompromisa variants, tad Mamma noteica – lellītes vien ir. Pašu priekam. Nav jau nekādi muzeja eksponāti.” Lellītes dāvātas arī A. Lindes tuviem un nozīmīgiem cilvēkiem, bet neviena nav tikusi pārdota. Tās darinātas gan savam, gan citu priekam - būtiski bijis parādīt, cik daudzveidīgs un krāšņs ir latviskais mantojums. Pamazām veidota kolekcija, kas 12 gadu laikā izaugusi 120 tautu meitu miniatūru krāšņā pulkā. Ir zīmīgi, ka kolekcijas pati pirmā lellīte tapusi Ziemeļvidzemes Ziemera pagasta tautas tērpā. Pirmā izstāde bijusi “Savējiem - klīvlendiešiem”, kam sekojušas arī citas izstādes Kolumbusā, Filadelfijā un Vašingtonā. Par lellītēm savulaik atzinīgi izteikusies ASV muzeju institūta direktore Loisa Šeparde. Pateicības vēstuli rakstījusi Hilarija Klintone, jo Baltā nama vizītes laikā Vašingtonā Latvijas vēstniecība bija dāvājusi  viņai A. Lindes darināto Lielvārdes lelli.

Atceroties turpmākos notikumus, meita Astra stāsta: “Tēvs nomira 1984. gadā, Mamma- 1995. gadā. Viņai vairs neizdevās atgriezties uz dzīvi Latvijā, bet viņa priecātos, ka to darām mēs. 1995. gadā ar lellītēm pārcēlāmies uz dzīvi Latvijā, Kalngalē, Carnikavas novadā.” Godinot A. Lindes piemiņu, viņas mūža veikums tika parādīts arī Latvijā - 1998. gadā lellītes tika izstādītas Brīvdabas muzejā, 2015. gadā, pēc ilgākas atpūtas, Carnikavas tautas namā.

2017. gada vasarā arī Alūksnes muzejs varēja lepoties ar savas novadnieces talantīgo darbu, kas bija apskatāms izstādē “No trimdas Latvijā- Austras Lindes 120 tautu meitas miniatūras.” Tik zīmīgi bija izstādes atklāšanā Astras Pavlovskas teiktie vārdi: “Tagad, likumsakarīgi, lellītes ir atceļojušas uz Mammas dzimto pusi. Viņa visu mūžu jutās ka Alūksniete. Te Mamma gāja ģimnāzijā. Te apprecējās. Te dzīvoja. Te piedzimu es. Esmu pārliecināta, ka Mamma būtu bijusi ļoti pārsteigta, bet arī justos īpaši gandarīta par viņas lellīšu izstādi Alūksnes muzejā. Tā ir tāda kā atgriešanās mājās.”

Esmu Latvija – šie vārdi spilgti raksturo A. Lindi. Ne tikai ar to, ka viņa dzimusi vienā laikā ar Latviju, bet arī saviem centieniem saglabāt latvietību un mūsu nacionālās vērtības, radot unikālu kolekciju, kas sasilda ne vien mūsu, latviešu, bet arī  cittautiešu sirdis.

 

Uzgaidiet... loading