Izstādes un ekspozīcijas

Izstādes un ekspozīcijas

18.05.2019
keyboard_arrow_down

“Tālavas taurētājs”

Līdz 12. gadsimta sākumam radās pirmie latgaļu valstiskie veidojumi. Avotos minētas Jersikas, Kokneses, Tālavas un Atzeles zemes. Viena no lielākajām – Tālava, ar centru Beverīnas pilī, apvienoja latgaļu zemes Gaujas augšteces apvidū, savukārt kaimiņu Atzelē ietilpa seši latgaļu novadi - Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene.

Gadsimtu vēlāk Krusta karu laikā Romas katoļu baznīcas interešu lokā nonāca Ziemeļeiropa, ar vēlmi izplatīt kristīgo ticību teritorijās, kurās tika piekopts tā sauktais pagānisms. Vācu krustneši bīskapa Alberta vadībā iekaroja lielāko daļu Latvijas teritorijas, to starp arī Alūksni un tās apkārtni.

Vēstījumu par krustnešu cīņu ar baltu ciltīm-  latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē-1902. gadā apcerēja rakstnieks Rūdolfs Blaumanis balādē “Tālavas taurētājs”. Tā stāsta par uzticīgu un pašapzinīgu vīru, kurš drošsirdīgi sargāja savu tautu. Balāde „Tālavas taurētājs” ir viens no patriotiskākajiem daiļdarbiem latviešu literatūrā.

Darba pamatideja apliecina tos ētiskos ideālus, kas uztur spēkā tautas gara vienotību un neatkarību un vienlaikus arī brīdina par nodevības iedīgļiem, kas kritiskos pārbaudījumu brīžos var tautu pazudināt. Balāde “Tālavas taurētājs” ir bijis daudzu un dažādu mākslas darbu ierosmes avots. Tas atspoguļots animācijas filmā, kora dziesmā, smilšakmens atsegumā, ģerbonī. Arī Alūksnei ir savs Tālavas taurētājs, ko veidoja talantīgs dekorēšanas mākslas meistars, mākslinieks Indulis Purens. Viņa darbs ilgus gadus atradās kādreizējā Alūksnes rajona Kultūras namā, kur mākslinieks laika posmā no 1954. līdz 1964.gadam izgatavoja dekorācijas telpu noformējumam, pasākumiem un Alūksnes amatierteātra uzvestajām izrādēm, bija režisors izrādēs “Pūt, vējiņi” un “Ziņģu Ješkas uzvara”. Viņš rakstīja afišas, gatavoja apsveikumus, ielūgumus, izgatavoja linogriezumus tipogrāfijai afišu iespiešanai. Kopā ar gaismotājiem Valdi Jēkabsonu un Gunāru Bindi radīja formu, toņu un ēnu brīnumus. Indulis Purens allaž uzticēto darbu veica godam, reizēm līdz pat spēku izsīkumam, varētu pat teikt - varonīgi. Un tādās reizēs viņš teica: “Tas ir viss, ko es varēju.”

Induļa Purena darbu “Tālavas taurētājs” saglabāja un Alūksnes muzejam nodeva Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” režisore Daiga Bētere un teātra saimnieks Aivars Millers.

Izstāde skatāma līdz 2019.gada 1. septembrim Alūksnes muzeja sezonas izstāžu zālē – Ledus pagrabā. 

18.05.2019
keyboard_arrow_down

Mārtiņa Belicka velosipēdu privātkolekcijas izstāde “Ne tikai Ērenpreis”

Mārtiņa Belicka velosipēdu privātkolekcijas izstāde “Ne tikai Ērenpreis”

Pirmo pirmskara Latvijā ražoto velosipēdu Mārtiņš Belickis iegādājās 2008. gadā, velosipēds bija ļoti sarūsējis un viņu nācās restaurēt, tad arī sākās Mārtiņa pastiprinātā interese par Latvijā ražotiem velosipēdiem, ko varētu arī uzskatīt kā kolekcijas veidošanas sākuma gadu.

Kolekciju var pieskaitīt pie vienas no lielākajām Latvijā, kurā ir vairāk kā desmit dažādu oriģinālu velosipēdu, ko ražoja Latvijā. Izstādē var redzēt tādas firmas velosipēdus kā Latvello, P. Ozolnieks, Ērenpreis, Omega, Līva, to skaitā treka Ērenpreis ar koka aplokiem, un patreiz vienīgais zināmais viscaur niķelēts sieviešu P. Ozolnieks velosipēds.

Izstādē “Ne tikai Ērenpreis” ir iespēja apskatīties 10 oriģinālvelosipēdus.  Par cik Mārtiņš Belickis ir kaislīgs velosipēdists, viņa interese neaprobežojās tikai ar velosipēdiem, tāpēc arī izstādē ir apskatāmi senie Latvijas velosipēdistu apbalvojumi velosportā, velosipēdistu sporta biedrību zīmes un arī sacensību plakāti. Kolekcijā arī ir velosipēdu ražotāju katalogi senas fotogrāfijas ar velosipēdiem un dažādi dokumenti, kā arī velosipēdu aksesuāri un citas lietas, kas saistītas velosipēdiem!

“Izstādes nosaukums – “Ne tikai Ērenpreis”,  tika izvēlēts tāds, jo tautā skan tikai Ērenpreisa vārds, jo šis bija vispopulārākais un pieejamākais velosipēds, līdz ar to daudzi cilvēki nemaz nezina, ka Latvijā tika ražoti vēl desmitiem dažādu citu ražotāju un meistaru velosipēdi”, paskaidro kolekcionārs Mārtiņš Belickis.

Izstāde skatāma līdz 2019.gada 1. septembrim Alūksnes muzeja sezonas izstāžu zālē – Apaļajā tornī.

10.05.2019
keyboard_arrow_down

Alūksnes mākslinieku kopizstāde 2019 “Dvēseles spogulis”

Alūksnes muzejā no 10. maija skatāma Alūksnes mākslinieku kopizstāde 2019 “Dvēseles spogulis”. Izstādes atklāšana un tikšanās ar tās dalībniekiem – 10. maijā plkst. 16:00.

Ikgadējā kopizstādē mākslinieki interpretējuši savas radošās domas uz papīra, audekla un zīda, dodot iespēju apmeklētājiem novērtēt izstādes dalībnieku individuālo rokrakstu un personīgo pasaules redzējumu. Izstādē skatāmi vietējo mākslinieku un radošu personību darbi.

Izstāde skatāma līdz 22. jūnijam.

11.04.2019
keyboard_arrow_down

Janas Rāgas fotogrāfiju izstāde “Cits iesākums un atvērti horizonti”

Bildes mēdz būt dažādas – emocijām un uzmanībai, izklaidēm un nopietniem pasākumiem, ikdienai, šodienai, rītdienai. Var bildēt cilvēkus, notikumus, vietas un lietas. Var darīt to dažādās variācijās.

Fotografēšana - nosacīti nejaušs cits iesākums - izmainīja Janas Rāgas dzīvi. Katra jauna diena kļuva par atklājumu, par atklājumu, kas ir viņas pašas rokās un pašas acīs, par atklājumu, kas piesātināja esību ar iespaidiem. Pasaule ir atvērta, ja esi atvērts tai. Pasaule ir pilna ar pārsteigumiem pie horizonta un pilnīgi noteikti arī aiz horizonta. Ejot pretī horizontiem tie nebeidzami paliek atvērti un atklāj arvien jaunas iespējas, jaunus izaicinājumus, jaunus citus iesākumus.

Fotografēju kopš 2016.gada. Esmu dabiskuma un nesamākslotības piekritēja. Labprāt, bildēju dabiskā vidē pie dabiskā apgaismojuma. Māku salikt kompozīciju kā puzli un organizēt priekšmetus kadrā. Ar aizrautību bildēju materiālās un dvēseliskās vērtības. Esmu atvērta izaicinājumiem un tendēta uz maksimālo rezultātu”,  tā sevi iepazīstina fotogrāfe Jana Rāga.

Izstādē ir apskatāmas 29 fotogrāfijas gan no pašiem pirmsākumiem, gan pēdējās – tā ir neliela atlase no tā, ko Jana Rāga fotografējusi šo trīs gadu laikā. Fotogrāfijās var redzēt gan arhitektūru, gan ainavas, kuras skatītājam rada īpašu noskaņu un sajūtas. Katra bilde uzrunā ar kādu savu elementu, fragmentu vai rakursu, kādā tika nofotografēta.

Izstāde skatāma līdz 2019.gada 7.maijam

06.04.2019
keyboard_arrow_down

Māras Krieviņas izstāde "Zīļu vainagi"

    Izstāde “Zīļu vainagi” parāda tautas kultūrvēsturiskā mantojuma latviešu tautas tērpa vienu no skaistākajām detaļām- vainagu- tā daudzveidību, rakstu un krāsu smalkumu un eleganci.
    Latviešu tautas tērps ir nacionālās identitātes izpausme. Vainags spilgti atklāj tautas tērpa estētisko un simbolisko nozīmi. Vainagos ir atspoguļota visas Latvijas novadu krāsu un ornamentu dažādība – tas ir pārsteidzoši daudzveidīgs un reizē vienojošs simbols jaunībai, skaistumam un mīlestībai. 
    Katrā vainagā ir ietīts vēstījums trijos līmeņos:
1.Vizuālais attēlojums – ornaments, kompozīcija, krāsa un materiāli;
2.Darinātāja meistarība un attieksme; 
3.Vainaga zīmju un simbolu valoda.
    Izstādē “Zīļu vainagi” ir apskatāmas arī divas amatu meistares Māras Krieviņas darinātās zīļu jostas. Kā agrāk, arī tagad tas ir vairāku amatnieku kopdarbs. Eksponēto jostu ādas dizaina meistares ir Lolita Katkovska un Anita Vēliņa.
    Zīļu jostas Latvijā ienāca 19.gs. II pusē vispirms kā muižas kalpotāju, vēlāk turīgu saimnieku rota pie garā mēteļa vai ziemas kažoka. Izplatītas Vidzemē un Zemgalē, retāk bija sastopamas Kurzemē, bet tikpat kā nebija Latgalē. 
Izstāde apskatāma no 6. līdz 20. aprīlim.

08.03.2019
keyboard_arrow_down

"Leo Kokles dvēseles portrets"

Atzīmējot mākslinieka Leo Kokles 95 gadu jubileju, no 2019. gada 9. marta Alūksnes muzejs aicina uz izstādi “Leo Kokles dvēseles portrets” .

Leo Kokle bija aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Strādājis visos žanros, bet īpaši atzīmējami portreti. Viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš pēc kara laika meklēja jaunu attieksmi pret attēlojamo personu portretā, cenšoties izteikt viņa būtību.

Alūksnes muzejā viena no pastāvīgajām ekspozīcijām ir veltīta Leo Koklem, kā izcilam, tautā mīlētam māksliniekam. Šeit apskatāmi mākslinieka darbi un personīgās lietas no muzeja krājuma, ko savulaik Alūksnes muzejam nodeva mākslinieka māte Marta Kokle un māsa Aina Ķirķe. Jubilejas izstādē “Leo Kokles dvēseles portrets” papildus būs iespēja ielūkoties gleznās, ko glabā privātkolekcijas un Alūksnes muzeja krājums. Kā viens no unikāliem priekšmetiem apmeklētājus sagaidīs – Leo Kokles pirmās personālizstādes viesu grāmata.

Šogad muzejam aprit 60 gadi un, sagaidot mākslinieka Leo Kokles 95 gadu jubileju, dzīvesbiedre Terēze Kokle Alūksnes muzejam ir sarūpējusi dāvanu. Kādu? Tas lai paliek pārsteigums tikšanās reizei Alūksnes muzejā!

Izstāde skatāma līdz 2019.gada 6.aprīlim.

22.01.2019
keyboard_arrow_down

"Bilžu stāsti"

No 24. janvāra līdz 2. martam Alūksnes muzejā būs skatāma bērnu grāmatu mākslinieces Gundegas Muzikantes oriģināldarbu izstāde “Bilžu stāsts”.  Izstādē  apskatāmi ilustrāciju oriģināli no pēdējo 7 gadu laikā tapušām bērnu grāmatām. “Grāmatu ilustrēšana man ir dzīves sapnis, pamatdarbs un sapņu profesija jau kopš bērnības. To arī daru. Šajā ziņā esmu ļoti laimīgs cilvēks. Man patīk, ka ir teksts, kas dod pamatimpulsu – teksts, ko var izlasīt, sajust, un no tā, vai tas ir stāstījums, dzeja, vai informatīvs raksts, var radīt ilustrāciju, kas ar tekstu saistīta, ” stāsta grāmatu māksliniece Gundega Muzikante

Gundega Muzikante studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā un 2009. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu.  Mākslinieces veikumā ir vairāk nekā 30 ilustrētas bērnu grāmatas, kā arī mākslinieciskais darbs animācijas filmiņai “Dzeguze un viņas 12 vīri”. Mākslinieces ilustrētās grāmatas vairākkārt nominētas gada skaistāko grāmatu konkursā “Zelta Ābele”. Māksliniece ir Indriķa Zeberiņa un Pastariņa prēmijas laureāte, 2002.gadā saņēmusi Balvu grāmatniecībā - Gada labākais ilustrētājs, bet 2014. gadā - Jāņa Baltvilka balvu bērnu grāmatu mākslā par ilustrācijām trīs grāmatām – Ineses Zanderes “Pūķa ceļojums”, Ievas Samauskas “Kad kaķēnu sauc par pelīti?” un Aivara Neibarta “Mājiņa”. 2016. gadā Gundegas Muzikantes ilustrācijas iekļautas IBBY (Starptautiskās bērnu literatūras organizācija) pasaules ilustratoru goda sarakstā.

Informējam, ka izstādes iekārtojumā ņemtas vērā bērnu intereses, uztveres spējas un paradumi. Viņi sastapsies ar piemērotu eksponātu izvietošanas augstumu un iespēju radoši darboties, kas ļaus bagātināt muzeja apmeklējuma pieredzi.

 

26.11.2018
keyboard_arrow_down

Aleksandras Čudnovskas eglīšu rotājumu kolekcijas izstāde "Ziemassvētku brīnums"

No 29.novembra Alūksnes muzejā apskatāma Aleksandras Čudnovskas eglīšu rotājumu kolekcijas izstāde “Ziemassvētku brīnums”.

Aleksandra Čudnovska - ALC ART dibinātāja -  mākslinieces un kolekcionāres Tamāras Čudnovskas meita. Aleksandra uzaugusi ģimenē, kurā ir saglabājušās senlietas no 19. un 20.gadsimta. Šie unikālie priekšmeti ir iedvesmojuši mākslinieci radīt mūsdienu lietišķās mākslas darbus - stikla eglīšu rotājumus, dažādus lietišķās mākslas priekšmetus un aksesuārus.

Izstādē  „Ziemassvētku brīnums” būs apskatāmi Aleksandras radītie unikālie eglīšu rotājumi, kas papildināti ar 19.gs/20.gs aksesuāriem, senās ziemassvētku apsveikumu kartītes un Tamāras Čudnovskas autorlelles.

Izstāde skatāma līdz 2019.gada 19.janvārim.

23.10.2018
keyboard_arrow_down

"No trimdas Latvijā - Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras"

Izstādi „No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras” veido 120 lelles latviešu novadu tautas tērpos, kurus darinājusi trimdā ASV dzīvojusī mūsu novadniece Austra Linde. Miniatūro tautas tērpu darināšana ir bijis Austras Lindes hobijs, pacietīgs roku darbs no brunču aušanas līdz miniatūrās apkaklītes izšūtajam vissmalkākajam krustdūrienam.

Stendos lellītes izkārtotas pēc tautas tērpu piederības Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Vidzemes, Latgales, Zemgales, Augšzemes, Kurzemes (1939. gada Latvijas novadu teritoriālais iedalījums). Katra novada tautas tērps vēsta par tā darināšanas un valkāšanas īpašībām un ļauj izvērtēt, cik daudzveidīgs un krāšņs ir latviskais mantojums.

Latvijas kartē izcelti pagasti un etnogrāfiskie novadi ar atzīmētiem lellīšu kārtas numuriem, kas parāda tautas tērpa piederību attiecīgajai vietai. Digitālajā ekrānā ir iespēja iepazīties ar plašāku Austras Lindes biogrāfiju, kolekcijas tapšanas gaitu, izstādēm un ievērojamākajām apmeklētāju atsauksmēm.

Godinot novadnieci, izstādē iekārtots Austras Lindes piemiņas stūrītis, kurā eksponētas stellītes, uz kurām austi miniatūrie tautas tērpi, kā arī citas personīgās lietas un daudzveidīgie rokdarbi.

19.10.2018
keyboard_arrow_down

"Rokdarbu pūrs. 1918.-2018."

Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” izstāde

“Rokdarbu pūrs. 1918. – 2018.”

 

Izstādē var aplūkot Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” dalībnieku darinātos un mantotos senos izšuvumus, tamborējumus, adījumus, austus audumus, galdautus, sienas dekorus un citus izstrādājumus.

Apbrīnojami ir austie linu dvieļi, kas rotāti ar krāsainiem izšuvumiem, izšūtām monogrammām, tamborētām, adītām un mezglotām mežģīnēm. Interesanti un krāšņi ir virtuves sienas un plauktiņu dekori. Uzmanība noteikti jāvērš arī smalkajām un skaistajām spilvendrānām, kuru darināšanā izmantotas dažādas tehnikas, piemēram, smalkais un sarežģītais divvirzienu izvilkums, rišeljē tehnika un izšuvums apvienots ar tamborējumu.

Izstādē var pārliecināties, cik daudzveidīgi ir senie rokdarbi, kas darināti dažādās tehnikās.

 

 

Izstāde skatāma līdz 24. novembrim.

Uzgaidiet... loading