Augu valsts

19.gs. sākumā Alūksnes muižas parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un drīz pēc tam,  tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā.

Ļoti interesanta un bagāta ir parka niedrāja flora, kur ierīkotas pastaigu laipas. Šeit var atrast parasto bebrukārkliņu (Solanum dulcamara), purva cūkausi (Calla palustris), trejlapu puplaksi (Menyanthes trifoliata) un citus mitrumu mīlošus augus. Dažos parka dīķos var redzēt peldošo ezerriekstu (Trapa natans), kas ir Latvijas aizsargājamo augu sarakstā. Vasaras mēnešos parka apmeklētājus iepriecina liela auguma puķes ar dzelteniem ziediem, kas reti kur citur sastopamas. Daudzviet tās min kā ārstnieciskās ālantes, bet īstenībā tās ir krāšņās telēkijas (Telekia speciosa).

Savulaik parkā stādīts bagātīgs svešzemju koku un krūmu klāsts, kas, gadiem ejot, ir krietni samazinājies. No barona Burharda fon Fītinghofa laikiem saglabājušās ir tikai Veimuta priede (Pinus strobus), Sibīrijas baltegles (Abies sibirica) un trauslā vītola (Salix fragilis) šķirne `Bullata`, kā arī vairākas krūmu sugas – baltā spireja (Spiraea alba), Ungārijas ceriņš (Syringa josikaea) un pīlādžlapu sorbārija (Sorbaria sorbifolia). Pēdējos 10 gados Alūksnes muižas parkā tiek atjaunota koku un krūmu bagātība. Pašlaik parkā sastopamas 232 koku un krūmu dažādības – sugas, šķirnes, varietātes. Kopumā parkā reģistrētas 33 vietējās koku un krūmu sugas. No 18 koku sugām visbiežāk sastopama parastā egle (Picea abies), parastā goba (Ulmus glabra), parastā kļava (Acer platanoides), parastā liepa (Tilia cordata), melnalksnis (Alnus glutinosa) un baltalksnis (Alnus incana). Retāk sastopami krūkļi (Rhamnus frangula) un blīgznas (Salix caprea). 15 krūmu sugas izkaisītas pa visu parka teritoriju. Ļoti daudz ir parasto lazdu (Corylus avellana), parasto ievu (Padus avium), parasto irbeņu (Viburnum opulus). Retāk sastopamas Alpu jāņogas (Ribes alpinum), parastās bārbeles (Berberis vulgaris) un kārpainie segliņi (Euonymus verrucosus).

Alūksnes muižas parkā uzskaitīti  arī 25 dižkoki, no tiem 15 valsts, bet 10 vietējās nozīmes. No introducētajiem kokiem dižkoka vecumu sasniegusi tikai Veimuta priede (Pinus strobus), kuras apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 2,90 m. No vietējām sugām 14 ir parastie ozoli (Quercus robur) ar vislielāko apkārtmēru 5,00 m, 5 ir melnalkšņi (Alnus glutinosa) , 4 parastās egles (Picea abies) un 1 parastais osis (Fraxinus excelsior).

 

Uzgaidiet... loading