Alūksnes novada muzeji iepazīstina ar jaunākajiem novada kultūrvēstures pētījumiem

21. maijā Alūksnes muzejā norisinājās Alūksnes novada muzeju un vēstures krātuvju 2018. gada pētniecisko darbu prezentācijas, kuru laikā muzeju speciālisti iepazīstināja klātesošos ar savu muzeju jaunumiem pētnieciskajā darbā, apzinot un apkopojot Alūksnes novada kultūrvēsturi. Prezentācijas aptvēra tādus tematus kā 7. Siguldas kājinieku pulka vēsture, pagastu skolu vēsture, malēniešu izloksne un tās rakstu valodas īpatnības. Tikšanās mērķis bija aktualizēt nozares zinātāju vidū un sabiedrībā Alūksnes novada muzeju un vēstures krātuvju pētnieciskā darba tēmas.

Pasākumā Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova iepazīstināja ar pētījumu, kurā veidojusi apskatu par 20. gadsimta 20. un 30- gados Alūksnē dislocētā 7. Siguldas kājnieku pulka gaitām un devumu Alūksnes pilsētas attīstībā. Kā uzsvēra Z. Pavlova, pulks un tā devums Alūksnes pusei ir bijis aktuāls temats kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Muzejs vairākkārt ir veidojis izstādes, rakstījis publikācijas, vācis un apkopojis pētniecības materiālus par pulku, taču šis gads īpašs ar to, ka 20. jūnijā aprit 100 gadi kopš pulka dibināšanas. Līdz šim brīdim muzeja darbinieki ir centušies apzināt pulka paveikto, kā arī darīt zināmu pulka devumu plašākai auditorijai, līdz ar to varētu apgalvot, ka alūksnieši ir godam turējuši cieņā savas vēstures nozīmīgākos notikumus. Prezentācijas laikā tika stāstīts par pulka aktīvo iesaisti sabiedriskajā, sporta, kultūras dzīvē, kā arī pilsētas labiekārtošanā. Sevišķi interesants un pieminēšanas vērts ir tikšanās laikā izskanējušais laikraksta “Aizsargs” 1924. gada numura citāts par pulka ietekmi uz Alūksnes pilsētas iedzīvotājiem, kurā tiek minēts, ka “garnizona karavīri pratuši pārvērst miegaino pilsētiņu gandrīz līdz nepazīšanai. Pilsoņi it kā atdzīvojušies, kļuvuši apzinīgāki, valstiskāki.”

Mūsdienās pulka tradīcijas turpina Kājnieku skola un sadarbībā ar Alūksnes muzeju pulka simtgades jubilejas ietvaros tiek īstenots pasākumu cikls, kas aizsākās jau 2016. gadā ar piemiņas brīdi pieminekļa kalnā un muzeja vēsturnieces Lindas Safranovičas lekciju. Otra aktivitāte - pieredzes apmaiņas braucieni pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām, apzinot tās vietas - pilsētas, pagastus, kur pulks uzturējies vai atstājis kādu ieguldījumu, kā arī uzklausot stāstus, ko glabā katra no šīm vietām. Šobrīd kājnieku skola sadarbībā ar Alūksnes muzeju veido foto katalogu “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”, kuru kopā ar izstādi atklās 2019. gada 20. jūnijā Alūksnes muzejā.

Jaunlaicenes muzeja pētījumos pievēršas malēniešu izloksnei un tās rakstībai

 Tikšanos turpināja Jaunlaicenes muižas muzeja direktore Sandra Jankovska, iepazīstinot klātesošos ar Jaunlaicenes muzeja paveikto. Kā nozīmīgāko darbu S. Jankovska min pētījumu “Par malēniešiem”, pie kura darbs noritēja septiņus gadus. Šī pētījuma ierosmes avots bija D. Markus un J. Raipuļa grāmata “Radošie malēnieši un viņu valoda”, kas muzeja darbiniekiem kalpoja kā lielisks avots tālāku pētījumu veikšanai un 2011. gadā tapušajai izglītojošai nodarbībai “Malēniešu vārdu spēle”.

Pētījuma sākumā radusies ideja par malēniešu skolas izveidi, lai kopīgā mācību un viedokļu apmaiņas procesā iedzīvinātu malēniešu valodu sabiedrībā. Primārais uzdevums bija apzināt tos materiālus, kuri par malēniešiem bija pieejami tobrīd. S. Jankovska atminējās, ka bijusi ideja izveidot ne tikai malēniešu valodas vārdnīcu, bet arī malēniešu valodas gramatiku, kas, atskatoties atpakaļ pagātnē, tagad liekas teju neiespējams darbs. Vienlaikus tika novērota sabiedrībā augošā interese par malēniskumu, īpaši mediju vidē- gan radio, gan televīzijā, piemēram, LTV1 veidotajā raidījumu ciklā “Province”, vēlāk raidījumu ciklā “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, kā arī “Atklāj Latviju”, tādējādi radot sava veida reklāmu temata aktualitātei. Izpētes rezultātā daudz palīdzējusi novadniece Eva Ausēja, kura, strādājot Nacionālajā bibliotēkā, savākusi dažādus nozīmīgus materiālus. Darba procesā tika lūgta filologu palīdzība, sevišķi atsaucīga bija novadniece Sabīne Balode. Izloksnes pierakstīšana bijusi izaicinājums. Malēniešu skolas pārstāvji domājuši, kā atrast vispareizāko valodas pieraksta veidu. 2018. gadā izlemts, ka malēniešu valoda tiks pierakstīta pēc filologu pieņemtā raksta. Šobrīd ir pieejams mācību līdzeklis- grāmata ”No Apukalna veroties”, kurā apkopoti dažādi teksti literārajā valodā un izloksnē.

Kalncempju pagasta Ates muzeja liecības par skolu vēsturi

Pētnieku tikšanās noslēgumā vēsturniece Aiva Lielbārde iepazīstināja klausītājus ar Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeja pētniecisko darbu. Vairāku gadu garumā tika veikta pagasta māju izpēte. Viens no avotiem bija periodikas raksti, kas deva ierosmi Kalncempju skolu izpētei. Vēsturniece uzsver, ka šie pētījumi der vairāk ieskatam, jo darbs pie skolu apzināšanas tiks tupināts padziļināti. Darba procesā tika pētītas četras skolas –Kalnamuižas Cempu skola, Gizelas skola, Kalnienas pamatskola un Kalncempju pamatskola. Neviena no šīm ēkām šobrīd nepilda skolas ēkas funkcijas. Viena ēka ir gājusi zudībā. Vēsturniece savā stāstījumā iepazīstināja ar katras skolas pastāvēšanas gadiem un darbību.

Tikšanās noslēgumā sapulcējušies dalībnieki izteica gandarījumu par pētniecības procesa norisi un tā veicējiem, kas fiksē novadam nozīmīgus vēstures faktus, saglabājot tos nākamajām paaudzēm. Lai gan šāda veida pasākums norisinājās pirmo reizi, ir iecere to veidot kā tradīciju, lai popularizētu muzeju un vēstures krātuvju pētniecisko darbu saturu sabiedrībā un aktualizētu jautājumu, ka pētnieciskais darbs muzejos ir viena no neatņemamām funkcijām, kas nepieciešama gan krājuma aprakstīšanā, gan izstāžu veidošanā, gan muzeja izglītojošajā darbā.

 

Uzgaidiet... loading