Alūksnes un Apes novadu skolu pētniecisko un radošo darbu konkurss „Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”

         26. martā plkst. 10:00 Alūksnes muzejā norisinājās ilggadējais Alūksnes un Apes novadu skolu pētniecisko un radošo darbu konkurss „Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”. Konkursu organizēja Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde, Alūksnes muzejs un represēto apvienība "Sarma". Par pētījuma vai radošā darba avotu dalībnieki izvēlējās 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijās un citās padomju varas represijās cietušos savas ģimenes locekļus un Alūksnes un Apes novada iedzīvotājus, kuru atmiņas līdz šim vēl nebija pierakstītas. Konkursā piedalījās pieci dalībnieki. Četri no tiem pasākumā prezentēja savus darbus. Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas 7. klase skolniece Enija Lija Kalniņa stāstīja par savu vectēvu, kura atmiņas aprakstīja darbā “Mans vectēvs Jānis Ķauķis”. Darba vadītāja skolotāja Dina Meistere. Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas 7. klases skolnieks Kristers Elmanis stāstīja par savas vecmāmiņas Laumas Driķes dzīvi Sibīrijā. Darba vadītāja skolotāja Līga Bukovska. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Laura Delviņa iepazīstināja ar savu zinātniski pētniecisko darbu “Modas Vikas atmiņas par 1949. gada 25. marta deportācijām”. Konkursam darbu iesniedza arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Kristiāna Solovjova. Darbu vadītāja skolotāja Iveta Mikijanska. Jau piekto gadu konkursā piedalījās jaunietis, vēstures entuziasts Dainis Riškins, kurš iepazīstināja ar Anša Logina atmiņu stāstu, aptverot vairākus represiju veidus: apcietinājumu, izsūtījumu, apspiešanu, tiesību ierobežošanu u.c. Savas prezentācijas noslēgumā Dainis nolasīja pašsacerētu dzejoli:

“Kam vispār bija daļa

Kad ļaudis tika vesti, kā lēta gaļa

Kur drīz kājas saldēs no vakara sala

Tur, kur otra pasaules mala

 

Bezpalīdzīgie kliedzieni šai zvaigžņotā gaismā

No istabas gultas līdz vagona grīdai

Tik ierauti visi šajā garajā laikā

Līdzās bruņotu vīru un odu svītai

 

Asaru straumes, kas upes šeit veido

Asiņu strūklas, tās pa virsu tam dejo

Balta šī nakts kā debesu vārti

Neredzēt vairs tev raudošo māti

 

Klīst pa tumsu nedēļu garo

Raudzīties ļaudīs, kas pa maizīti staro

Rauties no salmiem uz urīna spaini

Kur liktenis slīkst ar tavu dzīvības saini

 

Spoža gaisma

Malks dzestra gaisa

Krīt pār bortu laipa

Un sākas cikls no jauna.”

      Alūksnes un Apes politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika pateicās visiem konkursa dalībniekiem un pastāstīja, ka skolēnu pētījumi tiks iekļauti politiski represēto atmiņu stāstu sērijas  “Rūgtais vērmeļu kauss” 5. grāmatā. Pasākumā piedalījās un ar skolēnu pētījumiem iepazinās Alūksnes novada pašvaldības Izglītības metodiķe skolu metodiskā darba un tālākizglītības jautājumos Baiba Lietapure un Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Viņas atzina, ka skolēnu un skolotāju ieguldītā darba vērtība un nozīmīgums pieaug ar katru dienu, jo laika rats griežas, un skarbo notikumu liecinieki aiziet mūžībā.  Izzinot un izprotot vēstures notikumus, mūsos nostiprinās pamatvērtības, kas veicina apstākļus, lai šādi notikumi neatkārtotos. Tikšanās reizē uz sarunu ar skolēniem un represēto apvienības "Sarma" biedriem bija uzaicināts Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Gints Polis. Konkursa dalībniekus pirms darbu prezentācijas ar muzikālu sveicienu priecēja meiteņu trio: Tīna Sloģe, Emīlija Liega Zālīte un Elizabete Baldiņa, skolotāja Inese Krūmiņa. Noslēgumā visi apmeklētāji tika aicināti aplūkot Alūksnes muzeja pastāvīgo ekspozīciju "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba". Paldies visiem pasākuma dalībniekiem. Un kā teica Alūksnes un Apes politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika: “Vēl ir ko pētīt. Konkurss jāturpina!”

Uzgaidiet... loading