Septembra mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes novada muzeja septembra mēneša krājuma priekšmets – lielā kartupeļu rīve, kuru savulaik izmantoja Ķirpu ģimene Ilzenes pagasta “Riekstiņu” mājās.

Sestdien, 10. septembrī, Viktora Ķirpa Ates muzejā “Vidzemes lauku sēta” notiks rudens pasākums “Pļaujas svētki Ottesmuižā”. Tas ir muzeja tradicionāls pasākums, kas pirmo reizi rīkots 1986. gadā un nu kļuvis par ierastu tradīciju, pulcējot apmeklētājus no tuvākām un tālākām vietām.
Pasākuma apmeklētāji aicināti vērot un arī iesaistīties dažādu rudens darbu veikšanā. Kā viena no aktivitātēm paredzēta kartupeļu rīvēšana ar lielo kartupeļu rīvi. Šī aktivitāte jau vairākkārt priecējusi “Pļaujas svētku” apmeklētājus un šogad atkal ļaus izmēģināt nedaudz piemirstās senču prasmes kartupeļu pārstrādē.

20. gs. pirmajā pusē šāda veida kartupeļu rīve bija praktisks palīgs daudzās lauku sētās. Rīves augšdaļa tika veidota kā kastes veida konstrukcija ar atveri augšpusē un bija paredzēta kartupeļu iebēršanai un piespiešanai ar koka stampu. Vidusdaļā, kurā koka asi aptvēra skārda cilindrs ar iecirstiem caurumiem, notika kartupeļu rīvēšanas process. Skārda cilindrs bija darbināms manuāli, griežot rokturi. Arī apakšēja daļa bija veidota kā kastes veida konstrukcija, uzliekama uz tilpnes, kurā sabira sarīvēto kartupeļu masa.
Lai gan ar laiku šo ierīci izkonkurēja nedaudz modernākas, pamatā ārvalstīs iegādātas, arī rūpnieciski ražotas, tomēr pieprasījums nemazinājās arī pēc vecajām rīvēm. Jāpiebilst, ka arī mājās gatavotajām bija dažādas variācijas, atkarībā no rocības un meistara prasmēm.

Kādā no 1923. gada laikraksta “Zemkopis” slejām var lasīt praktiskus ieteikumu, kā savām rokām pagatavot “vienkāršu” kartupeļu rīvējamo mašīnu:
“Lasītāja jautājums: Agrāki bija mūsu apkārtnē kalēju pagatavotas kartupeļu rīvējamās mašīnas. Vai nebūtu arī tagad dabūjamas šādas mašīnas, piemērotas lauksaimnieku vajadzībām? Kur un kādas to cenas? K. K.
Lietpratēja atbilde: Lētu kartupeļu rīvējamo mašīnu var “viegli” pagatavot. Tā sastāv no 12 collas gara un 10 collu caurmērā resna, cieta koka valča, kuram vidū izlaista gareniski cauri dzelzs ass. Šāda valča ass galus ielaiž lēģeros virs šķērskokiem, gluži kā teceles. Šķērskoki jātaisa uz stiprām kājām. Valcis janodrejā un jāapsit ar dzelzs tapiņām jauktās rindās, citu no citas ¼ collas attālumā vai uz kv. collas 16 tapiņas. Tapiņu galus pamet 1/4 collas garus, skatoties, ka tapiņas nebūtu cita īsāka, cita garāka. Labākās ir kantainās, ne apaļās. Vienos sānos valcim sķērsstarpā pielaiž pabiezu, cieta koka dēlīti līdzi tapiņām, virs kura ar diviem klucīšiem pie valča piespiež kartupeļus. Virs valča ietaisa kastīti, kurā ieber kartupeļus ne visai daudz uzreizi, lai labāki sarīvētu. Apakš valča un mašīnas vienos sānos pietaisa šauru dēļa renīti, lai sarīvētie kartupeļi paši vilktos laukā. Uz ass viena gala uzlaiž skriemeli, pāri kuram nāk siksna valča dzīšanai ar zirgu. Valcim jāgriežas no virsas uz klucīša pusi ne visai ātri. Šāda kartupeļu rīvējamā mašīna prasa tādu pat spēku kā ekseļu mašīna; to var viegli ar 1 zirgu darbināt un stundā sarīvēt 5— 10 pūrus kartupeļu.” (1 pūrs: 48 – 50 kg kartupeļu)
Viens, divi - pamats rīvētu kartupeļu blefiņiem vai klučkiem - gatavs!

Kartupeļu rīve. Lietojusi Ķirpu ģimene Ilzenes pagasta "Riekstiņu" mājās.
KPNM 873 ''Ražas svētki''. Muzeja saimes mājas priekškambarī kartupeļus rīvē Mirdza Ķirpe. 1992. g. 10. oktobrī.
KPNM PLG 921 ''Pļaujas svētki''. Pie muzeja saimes mājas kartupeļus rīvē, no kreisās puses, Lilija Alksne un Ilze Paraņuka. 2002. g. 14. septembrī.
KPNM PLG 1050 "Pļaujas svētki''. Muzeja teritorijā pie saimes mājas no kreisās puses 2. Liene Vilka, 3. Oniksa Zviedre rīvē kartupeļus, 4. Sabīne Stūrstepe. 2000. g. 9. septembrī.
KPNM PLG 934